Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka trīs vēlēšanu iecirkņos ir pieļauti vēlēšanu organizēšanas noteikumu pārkāpumi – neapzīmogotu vēlēšanu aplokšņu un nepareizi apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu izsniegšana vēlētājiem, tādēļ 661 vēlētājam  faktiski liegtas tiesības piedalīties vēlēšanās, jo šo vēlētāju balsis atzītas par nederīgām formālu iemeslu dēļ.

Tiesa neguva pierādījumus tam, ka neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu esība iecirkņos ir saistāma ar kādu trešo personu iespējamo provokāciju vai iecirkņu vēlēšanu komisijas locekļu ļaunprātīgu rīcību, tādējādi ietekmējot vēlēšanu rezultātus.

 Apgabaltiesa neapšaubīja, ka vēlēšanu kastēs iemesto neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu saturs atspoguļo attiecīgo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa uzskatīja, ka strīdus iecirkņos konstatētās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes konkrētajā gadījumā ir pielīdzināmas derīgām vēlēšanu aploksnēm un attiecīgi minētājās aploksnēs vēlētāju balsis ir ņemamas vērā balsu skaitīšanā.

Vērtējot, vai konstatētie pārkāpumi ir tādi, kas ietekmējuši Rīgas pilsētas domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, apgabaltiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā nesaskata nepieciešamību juridiski novērtēt to, kādas matemātiska rakstura varbūtības būtu jāņem vērā un, kādas nebūtu jāņem vērā, lai secinātu, ka vēlēšanu pārkāpums ir ietekmējis vēlēšanu rezultātu. Apgabaltiesa ņēma vērā, ka lietas materiāli pārliecinoši norāda, ka vēlētāju griba ir objektīvi izzināma. To var izdarīt, atverot un pieskaitot vēlēšanu rezultātiem par nederīgām atzītās aploksnes.