Apelācijas instances tiesu tiesneši veido tiesu dialogu ar Senātu
Rīgas apgabaltiesa, vienojoties ar Senāta Civillietu departamentu, šā gada 26. aprīlī rīkoja kopīgu sanāksmi Senāta Civillietu departamenta senatoriem ar visu Latvijas apgabaltiesu Civillietu tiesas kolēģiju tiesnešiem. Darba kārtībā bija jautājumi par tiesu darba kvalitāti un aktuālākie civiltiesību un civilprocesa tiesību jautājumi. Senāta Civillietu departamentu sanāksmē pārstāvēja tā priekšsēdētājs senators Aigars Strupišs, kā arī senatori Edīte Vernuša un Intars Bisters.
Atklājot sanāksmi, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. Daiga Vilsone uzsvēra tiesu savstarpējā dialoga nozīmību, lai uzlabotu tiesu darba kvalitāti. D. Vilsone vērsa klātesošo uzmanību uz nepieciešamību paplašināt komunikāciju ar pirmās instances tiesu tiesnešiem, kuriem Rīgā joprojām ir pārmērīga noslodze un daudz civillietu ar likumā noteiktu izskatīšanas termiņu.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs A. Strupišs uzsvēra, ka darba kvalitātes jautājums jārisina kompleksi, jo zemā prasības pieteikumu kvalitāte ietekmē pirmās instances tiesu darbu, bet kvalitatīvi pirmās instances tiesu nolēmumi savukārt – apelācijas instances darbu, un kvalitatīvs apelācijas instances tiesas darbs atslogo kasācijas instances tiesu tās tiešo pienākumu veikšanā – judikatūras veidošanā. Senatori izteica ierosinājumu izveidot rokasgrāmatu tiesnešiem par nolēmumu sastādīšanas metodoloģiju, kas varētu būt noderīga gan pirmās, gan otrās instances tiesu tiesnešiem kā metodisks materiāls kvalitatīvu nolēmumu sastādīšanā. Apelācijas instances tiesneši norādīja, ka vēl joprojām saglabājusies tendence, kas liek šaubīties par civillietu dalībnieku godprātīgu rīcību, kad pierādījumi tiek pievienoti tikai apelācijas sūdzībai.
Sanāksmes gaitā tika diskutēts arī par noilgumu prasījumiem zemes piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās; par piedziņas vēršanu uz laulāto kopīgo mantu; par sūdzībām par zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību; par drošības naudas maksāšanas pienākumu u.c. jautājumiem.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda jautājumu par Civilprocesa likuma 8. panta otrajā daļā noteikto tiesas pienākumu izskaidrot lietas dalībniekiem procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas; Civilprocesa likuma 93. panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu, tā robežas un šo tiesību normu imperatīvo raksturu. Kā arī sanāksmes laikā tika akcentēta sagatavošanās tiesas sēžu institūta nozīmība sarežģītās lietās un nepieciešamība motivēt pirmās instances tiesas tiesnešus izmantot to plašāk.
“Ir gandarījums, ka dialogs starp tiesām – gan ar augstākās instances tiesu, gan ar pirmās instances tiesām – kļūst par tiesu darba neatņemamu sastāvdaļu,” sanāksmes noslēgumā atzīmēja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. Daiga Vilsone.
Informāciju sagatavoja: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos (25713271; Raimonds.Locmelis@tiesas.lv)
