Deputāti atzinīgi vērtē paveikto e-lietas ieviešanā

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītas puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti šodien iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu.    

“Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere.

 

Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem, lai parlaments tos bez steigas varētu pieņemt. “Aicinām arī uz konstruktīvu diskusiju par konkrētiem un sagatavotiem jautājumiem, lai tos kopīgi varam atrisināt,” aicināja A.Judins.

 

Deputātus šodien ar e-lietas projekta virzību iepazīstināja Tiesu administrācijas E-lietas programmas projektu vadītājs Jorens Liopa, uzsverot, ka projekta īstenošanā svarīgs būs likumdevēja atbalsts. Patlaban uzsākta projekta programmatūras izstrāde un apzinātas nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas. Primāri norit darbs pie Kriminālprocesa likuma un Administratīvās atbildības likuma izmaiņām, jo šie procesi var pārklāties un tajos iesaistīts lielākais iestāžu un informācijas sistēmu skaits.

 

Patlaban izmeklēšanas un tiesu lietvedība notiek papīra formā. Viena krimināllieta vidēji sastāv no četriem sējumiem, un tajā ir vidēji 1000 dažādu dokumentu. Ņemot vērā, ka gadā tiek uzsākti ap 50 tūkstošiem kriminālprocesu, papīra dokumentu apjoms ir ļoti liels un nepārskatāms, prezentējot projektu Saeimā, iepriekš deputātiem skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāvji. Kriminālprocesa laikā materiālus nepieciešams vairākkārt kopēt, bet lietu glabāšanai iestādēs nepieciešanas papildu telpas. Turklāt līdztekus dokumentu apritei papīra formā virkne datu ir jāievada informācijas sistēmās arī elektroniski.

Saeimas Preses dienests