Aptaujā vidējais mediju dotais novērtējums tiesu komunikācijai ir 6,1 desmit ballu skalā. Tātad - sekmīgs. 68 % uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā tiesu komunikācija ir uzlabojusies. Medijiem noderīgākais jauninājums ir komunikatori - par komunikāciju atbildīgi darbinieki katrā tiesā. Kaut ari tiesās, izņemot Augstāko tiesu un Rīgas apgabaltiesu, šie pienākumi kādam no darbiniekiem ir tikai papildpienākumi, 96 % mediju novērtē, ka ari tas ir daudz, jo jūtams, ka tiesas komunikāciju sāk izjust kā pienākumu - attieksme laipnāka, vieglāk iegūt informāciju. Minēti arī negatīvi aspekti, piemēram, komunikatori reizēm nezina, ko un kā atbildēt, tie ir kā aizsargbarjera piekļuvei tiesnešiem. Tas nozīmē, ka tiesās jāstiprina komunikatoru institūts jāapmāca, jāsniedz viņiem plašāka informācija un jādod pilnvarojums ar to rīkoties. iespējams, pēc tiesu teritoriālās reformas ir vērts domāt par profesionālu komunikācijas speciālistu katrā no centralizētajām tiesām.

Otrs mediju novērtētais fakts ir piekļuve tiesu informācijai portālā manas.tiesas.lv, kur publicēti tiesu nolēmumi un iespējams sekot lietas gaitai. Vienlaikus izteiktas ari kritiskas piezīmes nolēmumi netiek publicēti operatīvi, pēc pārliekās anonimizācijas tie nav saprotami, nav skaidras norādes, vai nolēmums bijis pārsūdzēts, teksts maziem burtiem, ar ķeburiem u.c.

Mediji izmanto ari Augstākās tiesas mājaslapā atrodamo judikatūras datubāzi - tā minēta kā trešais noderīgākais tiesu komunikācijas rīks. Tas liecina, ka medijiem interesē ne tikai informācija par konkrētām tiesu lielām, bet ari analīze, salīdzināšana.

Aicina būt proaktīviem

Mediji ļoti novērtētu, ja ziņas vairāk dotu pašas tiesas, arī par lietām, kas vēl tikai tiks skatītas. Mudina to kā nākamo soli tiesu komunikatoru darbā. No Augstākās tiesas pieredzes var teikt, ka tā ir iespēja arī tiesai - pievērst uzmanību juridiski nozīmīgām, ne tikai “skaļākajām” lietām. Komunicējot pašiem, ir iespēja ietekmēt mediju interesi.

Liela ietekme mediju informēšanā ir lietu dalībniekiem - 74 % atbildēja, ka tieši tā mediji iegūst informāciju par tiesu lietām. Tas ir viens no iemesliem tiesu negatīvajai publicitātei, jo biežāk informēšana notiek no zaudējušās puses. Dodot medijiem savu informāciju un skaidrojumu, tiesai ir iespēja paust objektīvu lietas rezultātu un tiesas motīvus. Tas dotu iespēju tiesai ne attaisnoties, bet pašai būt par informācijas avotu.

Mediji aicina tiesas izprast to darba specifiku un ņemt vērā trīs svarīgākos noteikumus informācijai: saprotamība, aktualitāte un operativitāte. Tikai 13 % tiesu komunikāciju novērtējuši kā pietiekami operatīvu. Komentāros tiesas aicinātas novērtēt šī aspekta nozīmīgumu, ņemot vērā, ka novēlotai informācijai reizēm var būt pat pretējs efekts.

Informācija - komentārs - viedoklis

Aptaujā mediji bija aicināti izteikt vērtējumu ari konkrētāk rajona (pilsētu) tiesu komunikācijai, apgabaltiesu un Augstākās tiesas komunikācijai. Tas, ka Augstākajai tiesai novērtējums ir visaugstākais, saprotams, jo minēts ari tā pamats - patstāvīga Komunikācijas nodaļa, aktuāla mājaslapa un noderīgas preses reliz.es.

Sadarbībā ar visām tiesām medijiem vissvarīgākais ir informācija par tiesu lietām. Tā ir tiesu “prece”, un ir vērts domāt, kā to padarīt kvalitatīvu bez nevajadzīgiem ierobežojumiem, saprotamu, operatīvu.

Nākamie mediju un tiesu sadarbības aspekti komentāri par konkrētiem tiesu procesiem un nolēmumiem un viedokļi par tiesu sistēmas aktualitātēm. Te ir atšķirība starp tiesu instancēm. Interesanti - aptauja rāda, ka rajonu tiesās mediji vairāk prasa viedokļus par tiesu sistēmas aktualitātēm, nevis komentārus par nolēmumiem. Tas nozīmē, ka rajonu tiesu priekšsēdētāji reģionos tiek izmantoti kā eksperti, viedokļu līderi. Tas jāņem vērā - lai tiesu priekšsēdētājiem būtu pietiekama informācija, arī konsultāciju iespējas un apmācība.

Apgabaltiesām kā centrālajam tiesu posmam tiek prasīti gan komentāri par tiesu lietām, gan viedokļi par tiesu sistēmas jautājumiem. Augstākajā tiesa mediji biežāk prasa komentārus par nolēmumiem, jo tie ir galīgie.

Veiksmīgi piemēri

Mediji tika aicināti atklāt pozitīvo pieredzi un minēt viņuprāt veiksmīgus tiesu un tiesnešu komunikācijas piemērus. Trīs biežāk minētie bija Augstākā tiesa, Rīgas apgabaltiesa un “Stukāna faktors”.

Augstākajai tiesai, kā jau minēts, atzinīgi vērtēts Komunikācijas nodaļas darbs, preses relizes, mājaslapa, Mediju diena, kā ari tiesnešu komunikācija atsevišķās lietās, piemēram, par spriedumu padomju laika filmu autortiesību lietā un par lēmumu “Bauskas Dzīves” jeb reģionālās preses pieteikumā pret pašvaldības izdevumu.

Pozitīvi mediji vērtē Rīgas apgabaltiesas mērķtiecīgo kursu uz atvērtu komunikāciju, komunikatoru kā pastāvīgu darbinieku, sociālo tīklu izmantošanu. Minēta arī tiesas reakcija tā sauktajā tiesneses Bērziņas lietā - tas parāda, ka arī negatīvās situācijās komunikācija var būt veiksmīga.

īpaši žurnālisti novērtējuši Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna sadarbību ar medijiem - vienmēr esot atvērtam, saprotami skaidrojot tiesas nolēmumus, nevairoties no smagiem jautājumiem un raidījumiem. Vienā no atbildēm tas nosaukts par “Stukāna faktoru”, paužot cerību, ka tas iedrošinās ari citus tiesnešus.

Komunikācijai atvērti tiesneši minēti visu līmeņu tiesās. Augstākajā tiesā Veronika Krūmiņa un Jautrīte Briede, apgabaltiesās Andris Strauts Latgalē un Vidzemes apgabaltiesas Madonas tiesu nama tiesneši, rajona tiesās Gunta Gulbinska un Gunta Širaka Gulbenē, Pēteris Novičenoks Rēzeknē, Juris Andersons un Gunārs Strucinskis Ludzā, Dace Blūma Cēsīs.

Reģionālā prese atzīmē, ka rajonu tiesneši ir arī padomdevēji un konsultanti žurnālistiem, piemēram, kā rakstīt, nepārkāpjot cilvēktiesības.

Runājošs tiesnesis vairo pārliecību par taisnīgumu

Viens no Tiesu komunikācijas stratēģijas radikālākajiem jauninājumiem ir tiesneši - runas personas. Tiesneši aicināti skaidrot tiesas nolēmumus, darīt to arī radio un televīzijas kameru priekšā. Runas persona var būt tiesnesis referents konkrētā lietā, cits tiesnesis vai tiesas priekšsēdētājs. Komunikators var informēt par tiesas nolēmumu, bet plašāku skaidrojumu tomēr aicināti sniegt tiesneši. Kā rakstīts vienā atbildē - runājošs tiesnesis vairo sabiedrībā pārliecību par taisnīgumu.

Aptauja liecina, ka žurnālisti šo tiesu jauno iniciatīvu augstu novērtē. Tomēr atzīmē arī problēmas. Pirmkārt, nevienādo tiesu rīcību. Mediji norāda, ka nav skaidrs, pēc kādiem principiem tiesneši skaidrojumus sniedz vai nesniedz - vienā tiesā to dara, citā atsaka. Arī vienā tiesā viens tiesnesis runā, cits atbild: viss uzrakstīts spriedumā. Dažādā pieeja rada neskaidrību un raisa vēl negatīvāku attieksmi gadījumos, kad intervija tiek atteikta.

Otrkārt, mediji novērojuši, ka tā sauktajās lielajās lietās tiesnešu skaidrojumus dabūt ir vieglāk nekā it kā nebūtiskākās, bet kas skaidro tendences sabiedrībā. Žurnālisti atzist, ka bez nolēmuma skaidrojuma tikai ar tajā uzrakstīto bieži vien ir grūti saprast un dot atbildes uz būtiskiem sabiedribas uzdotiem jautājumiem. Komunikācijas rokasgrāmata

Aptaujas rezultāti rāda, ka tiesu labā griba atvērtai komunikācijai tiek novērtēta, bet labo nodomu iedzīvināšana ikdienas praksē nebūt nav vienkārša. Joprojām ir neskaidri jautājumi, kas medijiem atļauts un kas liegts tiesās. Piemēram, par filmēšanu pirms tiesas sēdes un sēdes laikā, par ierakstu diktafonā, par ierobežotas pieejamības informāciju atšķirību tiesās, par tiesu komunikatoru pienākumiem, par tiesu portālā nepublicēto nolēmumu pieejamību utt.

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem acīmredzot būs ietvertas Komunikācijas rokasgrāmatā, ko Tiesu administrācija gatavos ES projekta “Justicija attīstībai” ietvaros. Tiesas ļoti gaida šo rokasgrāmatu. Taču jau šobrīd būtu lietderīgi tiesām vienoties par vienveidīgu komunikācijas praksi aptaujā izkristalizētajos problēmjautājumos.

Nobeigums

Nobeigumam izmantošu citātu no aptaujas atbildēm, kas precizi atspoguļo mediju problēmas tiesu lietu atspoguļošanā:

“Ģeogrāfiskais attālums un sarežģītāko lietu gadiem ilgā iztiesāšana jau pirmajā instancē dažkārt žurnālista spēkus nokausē tā, ka to vairs neatliek, lai spētu izsekot līdzi konkrētu lietu virzībai apgabaltiesā un vēl mazāk - Augstākajā tiesā.

Šie ir būtiski iemesli, kādēļ zināmā mērā pamatoti tiek pārmests medijiem, ka tie publisko tiesas procesa sākumu un apsūdzību, bet bieži vien vairs nespēj sagaidīt galīgo spriedumu un atspoguļot to: kurš vainīgs, kurš attaisnots.

Šo procesu diemžēl vēl papildus apgrūtina tas, ka publiskotajos spriedumos apsūdzētie ir anonimizēti, un, ja darbojusies organizēta grupa, nav vairs iespējams saprast, kurš un kā sodīts, kurš attaisnots. Bet braukt uz tiesas sēdēm Rīgā vai citās pilsētās un “notrāpīt” uz to atklāto sēdi, kurā beidzot tiek lasīts spriedums, ir pilnīgi nereāli. Žurnālists varbūt jau nomainījis darbu, kad beidzot spēkā stājies spriedums.”

Aptauja apliecina, ka tiesas aizvien izprotošāk pieņem patiesību, ka mediji ir galvenie starpnieki starp tiesas nodrošinātu taisnīgumu spriedumu veidā un taisnīguma izpratni un uztveri sabiedrībā. Taču medijiem un tiesām nevajadzētu būt pretiniekiem sabiedrības izpratnes veidošanas laukā. Tiesas ir spērušas krietnu soli sadarbības virzienā, un to sagaida arī no mediju puses. Mediju īpašā misija nav būt tikai cīnītājiem, bet ari miera un drošības nesējiem sabiedrībā, un tiesas var būt to sabiedrotie šajā ziņā.

Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja