Atklājot semināru, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sacīja, ka mēs visi apzināmies, cik svarīgi ir īstenot taisnīgumu mūsu sabiedrībā. “Tiesa ir tiesiskuma stūrakmens, kas nodrošina kārtību, aizsargā cilvēktiesības un garantē, ka katrs saņem taisnīgu lietas atrisinājumu. Lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un nodrošinātu savlaicīgu tiesiskuma nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, tiek ieviesta lietu svēršanas metode. Šī pieeja, balstoties uz lietu apjoma un sarežģītības izvērtējumu, ļauj efektīvāk sadalīt lietas starp tiesnešiem. Mūsu kopīgais mērķis, saīsinot lietu izskatīšanas termiņus, ir turpināt konsekventi stiprināt sabiedrības uzticību mūsu valstij un tiesiskumam. Vienlaikus lietu svēršana ļaus arī objektīvi novērtēt, cik tieši Latvijā tiesnešu ir nepieciešams, lai ikvienam nodrošinātu pieeju tiesiskumam, ņemot vērā valsts apdzīvotības blīvumu,” sacīja ministre.

Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle dalījās pieredzē par lietu svēršanas modeļa ieviešanu Latvijā un prezentēja tā nākotnes vīziju – faktoru, kas sarežģī, svēršanu, tiem piešķiramo punktu noteikšanu un verifikāciju apelācijas instances tiesās. “Modelis būtu izmantojams noslodzes analīzei un monitoringam pirmās un otrās instances tiesās, tai skaitā resursu un vakanču plānošanai. Lietu svēršanas modelis ir noderīgs efektīvai pārvaldībai, piemēram, lietu sadalē. Ir jāparedz mehānisms, kādā veidā piešķirtie noslodzes punkti tiek uzturēti aktuāli, kā arī būtu jānodrošina Tiesu informatīvās sistēmas pielāgošana lietu automātiskai nosvēršanai,” sacīja A.Kraukle.

Tiesas priekšsēdētāja pastāstīja, ka modelis izstrādāts 2020. gadā, pēc tam tas pilotēts divās pirmās instances tiesās. Mērķis bija testēt darba grupas izstrādātos lietu svēršanas kritērijus – lietu kategoriju noslodzes punktus un sarežģījušo apstākļu papildu punktus, pārliecināties, kā praksē tos var identificēt, kādi ir traucējošie apstākļi, un testēt, kā lietu svēršana ietekmēs lietu sadali un tiesnešu noslodzes izlīdzināšanu katrā tiesā. 

CEPEJ-SATURN dalībniece Eva Konečna vēstīja, ka Eiropas Komisija ik pēc diviem gadiem nāk klajā ar izvērtējumu par EP dalībvalstu tieslietu sistēmu novērtējumu, kas veicina tiesu sistēmas kvalitāti. Pieredzē dalījās Vīnes rajona tiesas priekšsēdētāja Sabine Matejka un Ķelnes Augstākās apgabaltiesas tiesnesis Kristians Altgens. Lietu svēršanas modelis abās valstīs ir līdzīgs, tāpat kā abu secinājums – nevar “akli” paļauties uz sistēmu, bet jāņem vērā struktūra un konkrētās tiesas vajadzības. Kolēģi rekomendēja vērtēšanas sistēmu veidot vienkāršu un pārvaldāmu, censties, lai tajā iesaistās pēc iespējas vairāk tiesnešu un lai viņi gribētu līdzdarboties šajā modelī. 

Par tiesu darbības rezultātu ietekmi uz darba efektivitāti tiesās informēja Tiesu administrācijas Starptautiskās sadarbības un analītikas nodaļas vadītāja Agnija Karlsone-Djomkina, kura pastāstīja, ka dati automātiski tiek apkopoti no administrācijas uzturētajām informācijas sistēmām un tie ir pieejami gan tiesu priekšsēdētājiem, gan sabiedrībai. “Datu pārvaldības mērķis ir veicināt tiesu efektivitātes pilnveidi un izvērtēšanu, analizēt tiesu noslodzi, lietu izskatīšanas ātrumu un citus tiesu darba datus. Šāda datu pārvaldība veicina resursu optimizāciju, darba procesu pilnveidošanu un tiesu pieejamības uzlabošanu sabiedrībai,” uzsvēra A.Karlsone-Djomkina.

Semināra ”Par lietu svēršanas ieviešanu Latvijā” mērķis bija dalīties pieredzē, kā īsteno lietu svēršanu citās ES dalībvalstīs un diskutēt par turpmākajiem soļiem lietu svara noteikšanas sistēmas pārskatīšanai.