Krimināllietu tiesas kolēģijas sastāvā iecēla tiesnešus Pēteri Opincānu, Ināru Rozīti, Uldi Brikmani, bet Civillietu tiesas kolēģijā – tiesneses Astru Klaiši, Vinetu Mahti un Ritu Vīvu. 31. martā Kurzemes apgabaltiesa sāka darbu.

Atjaunotās Kurzemes apgabaltiesas pirmā priekšsēdētāja Astrīda Herta Bērziņa atceras, ka sākums bija grūts un sarežģīts: “Mēs sākām darbu vienlaikus ar pārējām apgabaltiesām, bet bez zālēm, kabinetiem, rakstāmgaldiem, bez tiesnešu un tehnisko darbinieku pietiekama skaita. Uzsākām darbu Liepājas pilsētas tiesas nama šaurajās telpās Republikas ielā 14. Plānoto 14 tiesnešu vietā mums bija septiņi – četri Liepājas pilsētas tiesas telpās, viens rajona tiesā, pa vienam Ventspilī un Kuldīgā.”

Sākotnēji lietas izskatīja Liepājā, Kuldīgā un Ventspilī. Liepājā krimināllietas izskatīja gan Krimināllietu tiesas kolēģijas, gan Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši. No 2009. gada janvāra Kurzemes apgabaltiesa lietas izskata tikai Liepājā.

Pirmo civillietu atjaunotā Kurzemes apgabaltiesa izskatīja jau 1995. gada 28. aprīlī par adopcijas apstiprināšanu, turpretim pirmo krimināllietu 1995. gada 24. aprīlī par smagu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Zīmīgi, ka 2000. gada aprīlī pēc tieslietu ministra Valda Birkava rīkojuma septiņi Kurzemes apgabaltiesas tiesneši – Andrejs Grūbe, Ingrīda Junghāne, Astra Klaiše, Ināra Rozīte, Rita Vīva, Vineta Mahte un Pēteris Opincāns – , devās uz galvaspilsētu, lai vairākus mēnešus palīdzētu Rīgas apgabaltiesai samazināt neizskatīto krimināllietu un civillietu skaitu. 

Patlaban Kurzemes apgabaltiesas draudzīgo kolektīvu veido 12 tiesneši un 35 darbinieki. Tiesneša palīdze Nelda Ose un autovadītājs Mārtiņš Bendorfs tiesā strādā kopš tās atjaunošanas.

Nelda Ose atminas: “Kurzemes apgabaltiesas Kuldīgas sesijā sāku strādāt par tiesneses Ināras Rozītes palīdzi un pildīju arī tiesas sēžu sekretāres pienākumus. Skatījām krimināllietas apelācijas kārtībā, līdz reformai arī kā pirmās instances tiesa. Tiesas sēdes notika ne tikai Kuldīgā, bet braucām izbraukuma sēdēs uz Talsiem un Saldu, reizēm arī uz Ventspili un Liepāju. Pēc reformas, kad apgabaltiesām palika tikai apelācijas instancē skatāmās lietas, tiesneši no Liepājas brauca uz Kuldīgu un Ventspili un dažkārt vienā dienā izskatīja pat trīs krimināllietas. Bija tiesas sēdes, kuras notika līdz pat vēlam vakaram, jo lietas dalībnieki bija, piemēram, no Lietuvas. Šis laiks manās atmiņās palicis kā ļoti interesants, jo bija jāapgūst daudz jauna.”

Kurzemes apgabaltiesas pašreizējais priekšsēdētājs Didzis Aktumanis saka, ka tiesa šajā trīsdesmit gadu ilgajā laikā ir saskārusies ar visdažādākajām grūtībām, šķēršļiem un izaicinājumiem, taču vienmēr spējusi pildīt savu galveno misiju – nodrošināt taisnīgumu un virzīties uz nepārtrauktu attīstību, kas nebūtu iespējams bez drosmīgiem, apņēmīgiem un zinošiem cilvēkiem. “Pirmsākumā tiesai faktiski bija tikai nosaukums, daži tiesneši un darbinieki, bet šobrīd darbs norit komfortablās telpās, un tiesa ir nodrošināta ar visu nepieciešamo, lai sekmīgi un mūsdienu prasībām atbilstoši spētu pildīt savu funkciju. Mums ir datortehnika, biroja tehnika, videokonferenču iekārtas, informācijas sistēmas un datubāzes, kā arī cilvēkresursi. Tomēr jebkuros laikos un neatkarīgi no citiem apstākļiem, svarīgākie ir cilvēki, kas veido tiesas kolektīvu un tās unikālo identitāti. Viņi noteikti ir pelnījuši lielu paldies par ieguldījumu un paveikto darbu,” uzsver D.Aktumanis.

No 1996. gada Kurzemes apgabaltiesa atrodas vēsturiskā jūgendstila ēkā Kūrmājas prospektā 2/6, Liepājā. Ēku projektējis arhitekts L.V.Melvils, un tā būvēta laikā no 1908. līdz 1911. gadam kā Krievijas Austrumāzijas tvaikoņu kuģniecības sabiedrības kantoru nams.

Foto no Kurzemes apgabaltiesas arhīva