Pirms 30 gadiem 31. martā darbu sāka 5 atjaunotās padomju okupācijas laikā likvidētās apgabaltiesas – Rīgas, Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales.

Darbu pie atjaunojamās tiesu sistēmas normatīvā regulējuma uzsāka tā laika tieslietu ministrs Egils Levits un turpināja viņa pēctecis amatā Romāns Apsītis. Par atjaunotās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju apstiprināja Jāni Muižnieku, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Astrīdu Hertu Bērziņu, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju Pēteri Dzalbi, Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju Edīti Knēgeri un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju Kārli Valdemieru. 

Tiesu darbības sākums visām tiesām nebija viegls. Trūka piemērotu telpu, mēbeļu, tehniskā aprīkojuma un būtiskākais – tiesnešu un tiesu darbinieku. 

Kā veidojās un attīstījās Vidzemes apgabaltiesa – ieskats vēstures liecībās.

Ir sākums. Bet varbūt tomēr turpinājums? Jo sākums bijis pirms daudziem gadiem. Lai viss turpinātos, bija vajadzīgs jauns sākums – 1990. gada 4. maijā pieņemtā Deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu. Valmieras rajona tiesas tiesnese Edīte Knēgere pēc tieslietu ministra Romāna Apsīša uzaicinājuma ieradusies pie viņa Rīgā. Notiek saruna par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas amatu. E.Knēgere galīgo atbildi vēl nedod. Bet sarunas vieta ir pavisam dīvaina – laukumā pie Augstākās tiesas ēkas, jo pēc anonīma brīdinājuma zvana (paldies Dievam maldinoša), sapieri meklē spridzekli. Jā, Vidzemes apgabaltiesas vēstures sākums ir visai traģikomisks, kā daudz kas šajā laikā.

Šī ir pirmā oficiālā, tā sakot, papīros noteiktā E.Knēgeres darbadiena Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājas krēslā. Paša krēsla gan vēl nav. Arī kabinetā vēl žūst krāsa. Bet sākums ir. Un tik daudz kas turpinās.

1995. gada 31. marts. Pēc tieslietu ministra pavēles šodien ir visu valsts apgabaltiesu pirmā darbadiena.

Šī ir pirmā darbadiena arī Modrim Lapiņam, apgabaltiesas priekšsēdētājas vietniekam, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājam un Zentai Krūmiņai, Madonas pastāvīgās sesijas tiesnesei. Saņemti apsveikumi no Latgales un Cēsu rajona tiesas darbiniekiem.

Neilgi pēc telegrammas no Cēsu rajona tiesas saņemam arī pirmo krimināllietu. Jā, tas ir darba sākums. E.Knēgeres vadībā šodien tiek skatīta pirmā krimināllieta par tīši nodarītiem smagiem miesas bojājumiem. Krimināllietai pirmais numurs ir K-1/1, pirmo reizi tiek izmantota apcietināto īslaicīgas uzturēšanas telpa un pirmā lieta tiek nosūtīta papildizmeklēšanai.

1995. gada 25. septembris. Kancelejas vadītāja B.Krievāne papildinājusi savu datorprasmi Tieslietu ministrijas rīkotajos kursos Kuldīgas rajona tiesā. Par spriedumu rakstīšanu datorā domā arī tiesnesis A.Laufimanis, lai gan viņa kabinetā datora vēl nav… Bet tiesnesis M.Lapiņš jau visai patstāvīgi sava tiesas sastāva spriedumus un lēmumus raksta datorā. 

Atceroties to laiku, pašreizējais Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētājs Modris Lapiņš saka, ka “mūsu tiesas galvenie darbarīki toreiz bija pildspalva, papīrs, rakstāmgalds un nedaudz vēlāk pa kādam datoram. Tiem, kuri bija slinkāki no abām pusēm rakstīt uz papīra, bija iedvesma pēc iespējas ātrāk apgūt datorprasmes. Daži tiesneši man teica, ka nolēmumus datorā nemūžam nerakstīs. Vēlāk, kad to atgādināju, paši par to smējās.”

Patlaban izskatāmo lietu sadale notiek Tiesu informatīvajā sistēmā, izmantojot lietu automatizētās sadales funkciju, tādējādi nodrošinot nejaušības principu sadalē un caurskatāmību. “Apgabaltiesas darbības pirmsākumos lietu sadale bija “vienkāršāka” – uz lapiņas uzrakstīja lietas numuru un tiesneši lozēja, kuram kura lieta būs,” ar smaidu atceras M.Lapiņš. Salīdzinot laiku pirms 30 gadiem un tagad, priekšsēdētājs saka, ka toreiz spriedumus rakstīja īsākus un vienkāršākus, tagad – ar atsaucēm uz judikatūru un starptautiskām tiesību normām tie ir garāki un varbūt pat sarežģītāki. Tā reiz tiesas zālē kāds apsūdzētais, klausoties spriedumu, iesaucies “ātrāk pasakiet, cik gadu piespriests!”.

2015. gada 5. aprīlis. Laikrakstā “Liesma” intervija ar Edīti Knēgeri. Kādas ir sajūtas, atskatoties uz tiesas darbības pirmsākumiem? “Darbs ir bijis interesants. Izveidota jauna tiesu sistēma. Nevienam nebija pieredzes par apelācijas tiesu. Visas apgabaltiesas kopā sākām veidot šo praksi. Uzskatu, ka tā nav slikta, jo cilvēki savas lietas tomēr var pārsūdzēt otrreiz. Arī grūts periods – sākām bez nekā. Bija vienīgi Ministru kabineta lēmums par šīs ēkas atdošanu mums. 1995. gada 31. martu sagaidījām tikai 3 tiesneši – es, Modris Lapiņš un Zenta Krūmiņa. 20 gadu laikā notikušas lielas pārmaiņas. Visi varam strādāt ar datoriem jaunajā Tiesu informatīvās sistēmas programmā. Mums ir arī apmeklētājiem domāts dators – informācijas kiosks, kurā var redzēt sēžu sarakstus, mūsu statistiku un spriedumus, tiesnešu slodzi un citus faktus. Tādu daudzās tiesās vēl nav,” stāsta E.Knēgere.

Tiesas priekšsēdētāja palīdze Tija Skrapste Vidzemes apgabaltiesā strādā no tās atjaunošanas pirmsākumiem. “30 gadi. Es šampanieša glāzi paceļu par cilvēkiem sev apkārt. Esmu iepazinusi 128 dažādus raksturus un likteņus. Tomēr sevišķi siltas jūtas ir par tiem, kas joprojām ir šeit un kopā ar mani turpina iesākto ceļu – tiesneša palīdzes Māra Sīle, Viktorija Aizpuriete, Larisa Leiduma un tiesnesis, jau ceturto gadu tiesas priekšsēdētājs, Modris Lapiņš. Vislielākais gandarījums ir bijis strādāt pirmās tiesas priekšsēdētājas Edītes Knēgeres vadībā. Viņas stingrība, gudrība, asais prāts un ticība nākotnei ielika pamatus kolektīvam, kas tikai veidojās. Viņai īpašs paldies.

Salīdzinot sākumu un šodienu, mazliet pietrūkst sirsnības un cilvēciskā siltuma, kas virmoja ne tikai darba dunā, bet arī pirmajos Ziemassvētkos, vārda dienās, kad dzirkstīja asprātības un joki, valdīja jautrība, bija saticība un vārdos neizsakāms svinīgums. Bet tas jau bija citā gadsimtā.  Šis ir ar mūsdienu tehnoloģijām un mākslīgo intelektu,” secina T.Skrapste.  

Patlaban tiesā strādā 12 tiesneši un 31 darbinieks.

Foto no tiesas arhīva