1992. gada 15. decembrī Augstākā padome pieņēma likumu “Par tiesu varu”, kas paredzēja apgabaltiesu sistēmas izveidošanu līdz 1994. gada 1. oktobrim, taču materiālu un finansiālu apstākļu dēļ to atlika līdz 1995. gada 31. martam.

Toreiz par Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju apstiprināja Pēteri Dzalbi, kurš svinīgi paziņoja, ka Zemgales apgabaltiesa, kuras teritorijā ietilpst Jelgava, Jelgavas rajons, Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Dobeles rajons, Tukuma rajons, atsāk savu darbību. To uzsāka 5 tiesnešu sastāvā ar 15 darbiniekiem. Atceroties darbu pie apgabaltiesas izveidošanas, P.Dzalbe atminas, ka tolaik meklēja atbilstošas telpas tiesai, jo nebija saglabājusies tās vēsturiskā ēka.

Pēteris Dzalbe, Zemgales apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs: “Kā pirmā nopietnākā iespējamā Zemgales apgabaltiesas atrašanās vieta bija apspriesta Valdekas pils. Tomēr, izskatot dažādos variantus, par labāko atzīta Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona tiesas ēka Akadēmijas ielā 9. Šis gads pagāja, nevis iekārtojot apgabaltiesas telpas, bet pielāgojot Dambja ielas 12 militāro kazarmu ēku Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona tiesu vajadzībām. Apgabaltiesai izgatavotas tiesas sēžu zāļu mēbeles un veikts neliels kosmētiskais remonts. Sākumā Zemgales apgabaltiesa ēku plecu pie pleca dalīja ar Zemgales tiesas apgabala prokuratūru, advokātiem un tiesu izpildītāju.” 

Kā vienu no izaicinājumiem šī sagatavošanās gada laikā P.Dzalbe piemin tiesnešu atlasi. Bija nepietiekams tiesnešu skaists pirmās instances tiesās, attiecīgi nebija lielas iespējas nokomplektēt apgabaltiesas tiesnešu kolektīvu, jo no citiem rajoniem tiesneši nebija ar mieru mērot ceļu uz Jelgavu.

Pirms 31. marta tiesā bija ieradušies Tieslietu ministrijas un Saeimas pārstāvji, lai pārliecinātos par tiesas gatavību sākt darbu. Zemgales apgabaltiesu atklāja svinīgā gaisotnē, kurā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki, Saeimas Aizsardzības un Iekšlietu komitejas pārstāvji.

“Tiesas darbs ritēja, daudz strādājām arī pēc darba laika, lai pēc iespējas vairāk varētu padarīt. Kad izveidoja Zemgales apgabaltiesu Aizkrauklē, ar auto vedām dokumentus, lietas, arī darba algas. Pirmsākumos dokumentus drukāja ar rakstāmmašīnām, sākumā tās bija mehāniskās, vēlāk jau elektriskās. Lietas izskatīja tikai klātienē un tai laikā par attālinātu lietu izskatīšanu pat iedomāties nevarēja. Vairāki tiesā strādājošie tiesneši savas darba gaitas turpināja Augstākajā tiesā,” stāsta P.Dzalbe.

1995. gada janvārī Saeima apstiprināja tiesnesi Pēteri Dzalbi par pirmo Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāju, bet par tiesnesēm – Dainu Andersoni, Mariku Krotkovu, Ingunu Preisu un Veltu Silamiķeli. 

1995. gada aprīļa sākumā Zemgales apgabaltiesa no prokuratūras sāka saņemt pirmās lietas, un 13. aprīlī tiesnese V.Silamiķele pasludināja pirmo spriedumu krimināllietā.

Zemgales apgabaltiesā vēl joprojām strādā viena no pirmajām darbiniecēm Tatjana Zemzare. “Apgabaltiesā sāku strādāt par tiesas sēžu sekretāri, bet vajadzības gadījumā veicu arī tiesas tulka pienākumus, vēlāk strādāju par tiesneša palīgu un tiesas konsultantu. Ņemot vērā, ka pirms 1995. gada 31. marta ēkā Jelgavā, Akadēmijas ielā 9, darbojās Jelgavas rajona un Jelgavas pilsētas tiesas, esošie darbinieki īpašas pārmaiņas neizjuta, un darbs ritēja kā ierasts.

Atceros atgadījumu, kad kā tulks piedalījos krimināllietas izskatīšanā. Lietā bija viens apsūdzētais, kuram bija piemērots apcietinājums. Tiesnese ieradās uz sprieduma pasludināšanu, bet tad apsūdzētais pēkšņi izlēca no apsūdzētā sola pāri aizsargbarjerai un, pārlecot pāri galdiem, izlēca caur aizvērtu zāles logu. Bēgšanas mēģinājums gan viņam neizdevās. Lecot viņš netrāpīja uz blakus esošā šķūnīša jumta, aizkrita tam garām un salauza kājas. Vēlāk par bēgšanu viņam ierosināja vēl vienu krimināllietu. 

Tiesnešu un darbinieku kolektīvs bija ļoti saliedēts. Rīkojām tiesnešu un darbinieku bērniem Ziemassvētku eglītes, paši iejutāmies animatoru lomās. Notika arī kolektīva saliedēšanas pasākumi, kuros visi aktīvi piedalījāmies,“ atceras T.Zemzare.

Pirmie pieci tiesas darbības gadi bija saspringts laika posms, kad līdztekus organizatoriskajiem jautājumiem galvenā uzmanība bija pievērsta lietu savlaicīgai izskatīšanai. Tiesnešu darba slodze sāka stabilizēties, apgūti jauni normatīvie akti un viens no svarīgiem uzdevumiem izvirzījās tiesas darbinieku vispārējā redzesloka paplašināšana. Savukārt tiesas desmit gadu jubilejā jau bija ieviesta datorizācija, veikts daļējs remonts tiesas telpās Aizkrauklē un Jelgavā.

Tiesas attīstība turpinājās arī nākamajos gados. 2012. gadā vietējā prese rakstīja: “Zemgales apgabaltiesā prezentēja jauno aparatūru, kas turpmāk ļaus gadījumos, ja tiesas dalībnieks nevar ierasties tiesā, organizēt videokonferences. Ar šādām iekārtām nu ir aprīkotas visas trīs Jelgavas tiesas – Zemgales apgabaltiesa, Jelgavas tiesa un Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams.”

Arī citi preses izdevumi atspoguļoja tiesas izaugsmes tendences: “Tieslietu ministrs apmeklēja Zemgales apgabaltiesu, lai pārliecinātos, kā darbojas tiesas sēžu zāles jaunais skaņu ieraksta un videokonferences aprīkojums. Tas palīdzēs tiesas darbā procesiem būt ātrākiem, ērtākiem, pieejamākiem un ekonomiskākiem. Šīs tehniskās iespējas varēs izmantot, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļaus nekonvojēt uz tiesas sēdēm apsūdzētos no ieslodzījuma vietas, jo arī tur ir videokonferenču iekārtas.”

Apgabaltiesas kādreizējā priekšsēdētāja Inguna Preisa kādā intervijā 2019. gadā, raksturojot, kā gadu gaitā mainījies darbs tiesā, teica, ka tiesu ļoti iespaido valsts ekonomika un procesi sabiedrībā. 90. gados tiesājās saistībā ar privatizāciju, kooperatīviem, bet vēlāk tiesāšanās skāra bankas. Šajā laikā ir daudz lietu saistībā ar nodokļiem, tostarp par krāpšanu ar PVN.

Patlaban krimināllietās visvairāk dominē noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, satiksmes drošību, pret personas veselību, noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, savukārt civillietās – prasības par zaudējumu un parāda piedziņu, kā arī darba strīdi.

Atskatoties uz tiesas 30 gadu pastāvēšanu, pašreizējais Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš akcentē tiesas atjaunošanas nozīmīgumu: “Vēstures kontekstā 30 gadi var šķist īss laiks, taču jāņem vērā, ka tie bija svarīgi tiesu sistēmas veidošanas gadi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tādējādi šis periods iezīmē tiesu sistēmas sākumu nākotnes attīstībai. 

Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāji snieguši neatsveramu un paliekošu ieguldījumu tiesas attīstībā. Pēteris Dzalbe un Inguna Preisa šobrīd beiguši savas aktīvās gaitas tiesas darbā un devušies pelnītā atpūtā.”

“Zemgales apgabaltiesas kolektīvs ir svarīga tiesu sistēmas sastāvdaļa, un katrs tās tiesnesis un darbinieks ar savu profesionālo ieguldījumu veicina taisnīgu un efektīvu tiesas darbu, sabiedrības uzticības saglabāšanu un paaugstināšanu tiesu sistēmai. Esmu gandarīts, ka pēdējos gados Zemgales apgabaltiesas tiesnešu un darbinieku saimei piebiedrojušies jauni un profesionāli kolēģi. 

Dzimšanas dienā novēlu ilgus gadus un tiesisku veselību tiesai un visai valstij!” sveic J.Siliņš.

Foto no Zemgales apgabaltiesas arhīva