Rīgas apgabaltiesa noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību pret Latvijas valsti
Rīgas apgabaltiesa 2020. gada 17. decembrī rakstveida procesā izskatīja pilnsabiedrības “Nacionālā Būvkompāniju apvienība” prasību (kopējā prasības summa – 12 134 532,14 eiro) pret Latvijas valsti Kultūras ministrijas personā par parāda piedziņu un nosprieda prasību pilnīgi noraidīt. Nolemts, ka no prasītāja Latvijas valsts labā piedzenama Kultūras ministrijas personā par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva 60 081 eiro un atbildētājai konkrētajā gadījumā to faktiskajā apmērā atlīdzināmi izdevumi advokāta atlīdzības samaksai. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā 30 dienu laikā.
Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020. gada 18. jūnijā nodeva Senāts, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 4. oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā Senāta sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.
Šodien pieņemtajā spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319,25 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās:
1) nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu,
2) aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).
Tiesa par nepamatotiem atzīst būvnieku izvirzītos iebildumus par nepareizu līguma noteikumu piemērošanu
Izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar paskaidrojumiem, Rīgas apgabaltiesa spriedumā atzinusi par nepamatotiem pilnsabiedrības iebildumus par nepareizi piemērotiem līguma noteikumiem līguma cenas aprēķināšanā. Tādējādi tiesa nav konstatējusi pilnsabiedrības tiesības uz vēl jebkādiem maksājumiem, kas nav tikuši aprēķināti.
Apgabaltiesa ir izvērtējusi arī līguma noteikumus saistībā ar ieturējuma naudu un spriedumā atzinusi, ka Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ieturējuma naudu ir izmaksājusi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.
Tā kā prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir pilnībā noraidīta, apgabaltiesa atzinusi, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai arī daļā par procentu un līgumsoda piedziņu.
Tiesa spriedumā norāda, ka “lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī riskus, tostarp finanšu. Tādējādi, slēdzot līgumu, prasītāja varēja un tai vajadzēja paredzēt arī tādus riskus, kas saistīti ar inflāciju, deflāciju, būvniecības izmaksu izmaiņām un to sekām. Atbildību par risku nepietiekamu izvērtēšanu vai neizvērtēšanu nav pamata pārnest uz atbildētāju.”
Papildu informācijai: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos (Raimonds.Locmelis@tiesas.lv; 25713271)
