Vizīte noritēja Rīgas apgabaltiesas projektā “Uz cilvēku centrēti tiesiskuma risinājumi” (People centered justice solutions). Projekta mērķis ir iegūt pieredzi tiesu digitalizācijas jomā, izzināt tiesu darba organizācijas, tiesnešu atlases un digitalizācijas risinājumus, kas atvieglo darbu tiesnešiem, bet lietu dalībniekiem – pieeju tiesai. 

Tiesvedības procesu organizācijas risinājumi tiesu pieejamībai

Islande 2018. gadā veica tiesu reformu un izveidoja neatkarīgu Tiesu administrāciju, kas izvērtē pirmo instanču tiesu budžetu un iesniedz Tieslietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām budžetā. Tiesu administrācija pēc tiesu priekšlikuma vērtē un nosaka tiesnešu un citu darbinieku skaitu rajona tiesās, kā arī pieņem lēmumu par to, kurā rajona tiesā katram tiesnesim jāstrādā.

Saņēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas kritiku par divpakāpju tiesu sistēmu, Islande 2018. gadā Reikjavīkā izveidoja vienotu apelācijas instances tiesu visām pirmā līmeņa tiesām. Lietas, kurās pirmās instances tiesas nav izvērtējušas visus lietā esošos pierādījumus, tiek nosūtītas pirmās instances tiesai pārskatīšanai. 

Likumu atbilstība Islandes konstitūcijai tiek izvērtēta vispārējās jurisdikcijas tiesās, proti, kasācijas instances tiesa – Augstākā tiesa – vienlaikus veic konstitucionālās tiesas funkcijas. Augstākās tiesas nolēmums ir galīgs un parlamentā respektējams, ja tas izvērtē likuma atbilstību konstitūcijai. Atsevišķām darba strīdu kategorijām izveidota specializētā Darba strīdu tiesa (Félagsdómur), korupcijas lietu izmeklēšanai valsts varas iestādēs izveidota Impīčmenta tiesa (Landsdómur).

Būtiska nozīme tiesas procesu efektivitātei ir attālinātie tiesas procesi, procesuālās darbības notiek elektroniski, izmantojot personas oficiālo reģistrēto e pastkastes adresi, jo likumā ir nostiprināta tiesas dokumentu nosūtīšanas prezumpcija. Islandes Tiesu informācijas sistēmā prokuroram ir iespēja ievietot tiesnesim pieejamu lietas kopsavilkumu.

Islandē vēl nav elektronisku lietu, taču šobrīd aktīvi notiek sistēmu modernizācija un finansējuma piesaistīšana digitalizācijas attīstībai. Tika konstatēts, ka Latvija digitalizācijas tempu ziņā ir soli priekšā Islandes tiesām.

Daži no tiesvedības procesu efektivizācijas risinājumiem, kas Islandē veicina tiesu pieejamību: 

• paskaidrojumu sniegšanas laika noteikšana, t. sk. mutvārdos tiesas sēdē, kas netiek uzskatīts par procesuālo tiesību ierobežošanu, bet gan konstruktīvu un ekonomiski lietderīgu procesuālā laika izmantošanu. Šis rīks likumā nav nostiprināts, taču tiek plaši izmantots tiesu praksē un procesa dalībnieki to respektē.

• tiesneša palīga statusa stiprināšana – jurists (valsts amatpersona) ar tiesībām parakstīt nolēmumus vienkāršotajos procesos. 

• pārstāvības tiesību ierobežošana tiesvedībā – to realizē pati persona vai zvērināts advokāts, pārstāvība ar citas fiziskas personas starpniecību netiek pieļauta.

Turklāt, lai varētu iegūt tiesības pārstāvēt klientus un praktizēt gan apelācijas instances tiesā, gan Augstākajā tiesā, advokātiem Islandē ir jāiegūst noteikta pieredze šajās tiesās.

Tiesu nolēmumi Islandē tiek publiskoti katras tiesas mājaslapā. Spriedumos anonimizē personvārdus, taču ne krimināllietās notiesāto personu vārdus. Nolēmumos norādīto datu papildu anonimizācija ir iespējama, pamatojoties uz personas iesniegumu. Pastāv arī vienota tiesas spriedumu datubāze, ko uztur privāts uzņēmums un tiesas to abonē. Katram spriedumam ir pievienoti atslēgvārdi, un šajā datubāzē iekļauti arī doktrīnas materiāli.

Islandes tiesas plaši izmanto Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas tiesu praksi, ņemot vērā, ka Islande savu normatīvo regulējumu ir pārņēmusi no šīm valstīm. Taču nolēmumos netiek citēta ne nacionālā, ne ārvalstu doktrīna vai ārvalstu tiesu prakse, atziņas tiek piemērotas tieši.

Ar efektīvu atlases procesu un tiesu darba organizāciju stiprina tiesnešu neatkarību un dzimumu līdzsvaru

Islandē lietu izskatīšana pēc būtības notiek mutvārdu procesā, procesuālie jautājumi tiek izlemti rakstveida procesā. Tiesas sēdes tiek fiksētas audioprotokolos, liecinieku liecības – videoierakstā.

Arī pirmās instances tiesā tiesas sastāvu veido trīs tiesneši, turklāt nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināts tiesnesis – attiecīgās jomas speciālists, kas arī paraksta spriedumu. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesā tiek nodrošināta attiecīga proporcija starp tiesnešiem un tiesnešiem speciālistiem: ja lietā nepieciešami divi tiesneši speciālisti, tad tiesas sastāvā tiek iekļauti trīs profesionālie tiesneši (par vienu vairāk).

Tiesnešu atlasei Islandē ir izveidota Novērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir Augstākās tiesas pārstāvis, Tiesnešu biedrības izvirzīts pirmās un apelācijas instances tiesas pārstāvis, kā arī advokātu apvienības un Tieslietu ministrijas pārstāvis. Kandidātu atlase visu instanču tiesām notiek konkursa kārtībā. Pieteikties var personas, kas ieguvušas maģistra grādu un nokārtojušas pārbaudes eksāmenu tiesību un tiesu judikatūras jautājumos. Ja kandidāti ar vienādu punktu skaitu ir vīriešu un sieviešu dzimumu pārstāvji, tad attiecīgajā reģionā, kurā tiek aizpildīta amata vieta, tiek noskaidrots, kura dzimuma pārstāvim dodama priekšroka, lai nodrošinātu tiesā pārstāvēto dzimumu līdztiesību. Kandidātus apstiprināšanai parlamentā virza tieslietu ministrs. 

Tiesneši tiek iecelti amatā uz mūžu. Tiesneša nolēmumu kvalitāte tiek izvērtēta visas karjeras laikā augstākas instances tiesu nolēmumos, atsevišķi nenovērtējot tiesneša darbu.

Islandē tiesneša neatkarības stiprināšana izpaužas, realizējot prezumpcijas saturu pēc būtības – mazinot tiesu sistēmas pašpārvaldes institūciju ietekmi uz tiesnesi. Atbilstoši Islandes praksei tiesnesis ir neatkarīgs, jo tikai likumam padots, tiesneša darba izvērtējums ārpus procesuālās kārtības nepieciešams tikai tad, kad jālemj par viņa atstādināšanu no amata.

Apspriežot jautājumus par tiesnešu neatkarību, apelācijas instances tiesas tiesneši uzsvēra, ka Islandē izveidotā tiesu darba organizācijas sistēma ir pietiekami efektīva, tiesām nodrošinot iespēju pašām plānot savu budžetu, vērtēt noslodzes un izteikt priekšlikumus par amata vietu skaita izmaiņām. Tiesneši uzsvēra Islandē nostiprinājušos pārliecību: ja izpildvara budžeta pieprasījumu neizpilda, tad tas nav bijis iespējams. Islandes tiesnešu ieskatā izjūtas par tiesnešu neatkarības apdraudējumu no izpildvaras ir vairāk raksturīgas postpadomju valstīm, kur meklē citus no Rietumeiropas valstīm atšķirīgus tiesu sistēmas pārvaldības modeļus. 

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma “Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas un kontaktu dibināšanu un uzturēšanu starp valsts sektora darbiniekiem. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). 

Informāciju sagatavoja: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos (25713271; Raimonds.Locmelis@tiesas.lv)