Apmaiņas programmā, kas norisinājās trīs dienas, Lietuvas puse visaptveroši iepazīstināja ar Lietuvas tiesu sistēmu, tiesu darbinieku ikdienu un izaicinājumiem, kas savukārt ļāva padziļināti iepazīt darba īpatnības un specifiku, arī problemātiku, ar kuru saskaras tiesu darbinieki.

Vizītes laikā Viļņā Rīgas apgabaltiesas tiesnešu palīgi no Civillietu tiesas kolēģijas un Krimināllietu tiesas kolēģijas piedalījās divpusējā pieredzes apmaiņā ar Lietuvas Apelācijas tiesas, Lietuvas Tiesu administrācijas, Lietuvas Augstākās tiesas un Lietuvas Konstitucionālās tiesas darbiniekiem, veidojot dialogu par tiesvedības efektivitāti un kvalitāti, e-lietām, digitalizāciju tiesas dokumentu apritē, tiesnešu palīgu pienākumiem, strādājot ar civillietām un krimināllietām, u. c. jautājumiem.

Aicina tiesnešu palīgiem noteikt valsts amatpersonas statusu

Apspriežoties ar Lietuvas tiesnešu palīgiem, konstatēts, ka Lietuvā ir vecākā un jaunākā tiesneša palīga amati, kuru pienākumi un statuss ievērojami atšķiras. Vecākais tiesneša palīgs ir valsts amatpersona ar prasībām, pienākumiem un priekšrocībām, kas izriet no šī statusa. Savukārt jaunākais tiesneša palīgs (bieži students) tiek nodarbināts saskaņā ar Lietuvas Republikas Darba kodeksu.

Ievērojot tiesneša palīga amata pienākumu un atbildības apjomu Latvijā, lai stiprinātu tiesneša palīga amata institūtu un pielīdzinātu to jurista amatam, iesakāms arī Latvijā ieviest jaunākā un vecākā tiesneša palīga institūtu. Tā, pirmkārt, veiksmīgāk tiktu realizēti tiesneša palīga ikdienas pienākumi – juridiski sarežģītākos pienākumus uzticot vecākajam tiesneša palīgam, bet vieglākos – jaunākajam tiesneša palīgam. Otrkārt, samazinot darba slodzi, tiktu paaugstināta darba kvalitāte.

Atbalsta rakstveida procesa stiprināšanu civillietu izskatīšanā pēc būtības

Pēc komandējuma secināts, ka ir atbalstāma virzība uz to, lai arī Latvijā būtu pārņemama Lietuvas pieredze un lielākā daļa civillietu apelācijas instancē tiktu izskatītas rakstveida procesā. Jāņem gan vērā, ka Lietuvas tiesību sistēmā atšķirībā no Latvijas vēl nav izveidotas trīs “tīrās” tiesu instances, nosakot, ka visās lietās apelācijas instances tiesa ir apgabaltiesa.

Uzsver Latvijas priekšrocības tehnoloģiskajā attīstībā

Latvijā veiksmīgi ir ieviestas inovācijas un tehniskie rīki kvalitatīvākai un efektīvākai darba veikšanai, piemēram, jau sen darbojas audioieraksta marķēšanas sistēma, kas atvieglo tiesas sēžu protokolu rakstīšanu un darbu ar tiem, savukārt, Lietuvā tiesas sēžu sekretāriem joprojām ir jāgatavo pilna teksta rakstveida protokoli. Kaut arī e-lietu izskatīšanā Lietuvas progress ir straujāks un aptuveni 99 % civillietu tiek izskatītas kā e-lietas, Latvija, piemēram, var lepoties ar panākumiem dokumentu šķirstītāja attīstībā, kāda Lietuvā vēl nav. 

Tikšanās laikā Lietuvas pārstāvji atzina, ka Lietuvas Tiesu informācijas sistēmai (LITEKO) ir nepieciešami uzlabojumi, taču, salīdzinot abas sistēmas, konstatēts, ka Latvijas Tiesu informatīvās sistēmas uzlabojumi ir veiksmīgāki.

Saistībā ar attālinātā darba iespējām un nodrošinājumu Lietuvas Apelācijas tiesā ne visiem tiesnešu palīgiem ir nodrošināti darba datori, līdz ar to, lai pieslēgtos sistēmai, tiek izmantoti VPN rīki personīgajos datoros. Šādā aspektā secināms, ka situācija Latvijā ir labāka, jo, piemēram, visi tiesnešu palīgi Rīgas apgabaltiesā ir nodrošināti ar darba portatīvajiem datoriem ar sistēmu pieslēgumu, kā arī tiesu darbiniekiem pakāpeniski tiek piešķirti papildu monitori.

Komandējuma laikā arī secināts, ka Lietuvas tiesas aktīvi organizē dažādus pasākumus ar sabiedrības iesaisti, lai veicinātu uzticību tiesām. Proti, lai veicinātu nākamās paaudzes ieinteresētību tiesu sistēmā, tiesas organizē pasākumus jaunāko klašu skolēniem, izspēlējot lomu spēles (tiesas sēdes izspēli), lai bērni var iejusties tiesneša, advokāta vai prokurora lomā (turklāt, tērpjoties īpaši pašūdinātā attiecīgā amata mantijā). Šāda veida pasākumu plašāku īstenošanu būtu ieteicams apsvērt arī Latvijā.

Pārņem Lietuvas pieredzi darbinieku labbūtības jautājumos

Komandējuma laikā novērots, ka vairākās tiesās Lietuvā ir izveidoti grāmatu apmaiņas punkti. Iedvesmojoties no šīs idejas, Rīgas apgabaltiesā tika izveidoti grāmatu apmaiņas punkti, kuros tiesas darbinieki var savu grāmatu apmainīt pret citu.

Rīgas apgabaltiesa organizēja šo projektu sadarbībā ar Lietuvas Apelācijas tiesu Eiropas Juridiskās tālākizglītības tīkla (The European Judicial Training Network – EJTN) divpusējās apmaiņas programmas ietvaros. Tajā no Latvijas puses piedalījās Rīgas apgabaltiesas tiesnešu palīgi Laura Buholta, Beāta Ukrainska, Evija Sarapova, Sintija Bindere un Gerhards Rimko. Iepazīstinot ar gūto pieredzi kolēģus Rīgas apgabaltiesā, vizītes dalībnieki iedrošināja arī turpmāk pieteikties dalībai šādās programmās, jo pieredzes apmaiņa ar kolēģiem citās valstīs sniedz vērtīgu iespēju gan dalīties ar mūsu pašu sasniegumiem, gan arī iepazīt to, kā strādā tiesu sistēma citās valstīs, un pārņemt labāko praksi.

Informāciju sagatavoja: Raimonds Ločmelis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos (25713271; Raimonds.Locmelis@tiesas.lv)