A. Cvirko amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, taču viņa tos ignorēja, kā arī neatklāja policijai likumpārkāpumu izdarījušā vīrieša atrašanās vietu un apzināti sniedza nepatiesu informāciju likumsargiem, kuri bija ieradušies aizturēt uzbrucēju. A. Cvirko sodīta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Viņa, kā valsts amatpersona, ar šo rīcību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva tās reputāciju un apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu.

Ingrīda Bite, Rīgas rajona tiesas tiesnese: “Tiesa konstatēja, ka apsūdzētās Anastasijas Cvirko rīcības dēļ tika ietekmēts Valsts policijas darbs, kurai ir jāatklāj un jānovērš noziedzīgs nodarījums. Turklāt apsūdzētās rīcības rezultātā tika traucēta un apdraudēta cita kriminālprocesa izmeklēšana, atklāšana un novešana līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tajā skaitā tika nodarīts cietušajam Vladislavam Senevičam tiesību aizskārums. Krimināllikuma 319. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma neatņemama un obligāta objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums. Lietā tika iegūti neapstrīdami, ticami un pietiekami pierādījumi par apsūdzībā inkriminēto būtisko kaitējumu. Ir pierādīts tiešs cēloniskais sakars starp apsūdzētajai Anastasijai Cvirko inkriminēto valsts amatpersonas bezdarbību un būtiska kaitējuma radīšanu.”

Reizē ar galīgo nolēmumu, tiesa pieņēma blakus lēmumu pret Valēriju Lazarevu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Apsūdzības uzturētāja prasību piemērot A. Cvirko probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 6 mēnešiem, tiesa noraidīja, jo šādai prasībai nebija likumīga pamata.