Par godu šim notikumam, šodien, 3. martā, notika Rīgas rajona tiesas tiesnešu kopsapulce, kurā piedalījās arī Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesu administrācijas pārstāvji, lai pārrunātu tiesu reformas ieguvumus, sasniegtos rezultātus un apspriestu Rīgas rajona tiesas turpmākās attīstības virzienu.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Ieva Čudina uzskata, ka tiesu apvienošana ir ļāvusi optimizēt resursus, ieviest vienotu lietu sadales sistēmu, saīsināt lietu izskatīšanas termiņus un stiprinājusi tiesu sistēmas efektivitāti.

“Statistikas dati norāda uz to, ka Siguldas tiesas un Jūrmalas pilsētas tiesas pievienošana Rīgas rajona tiesai ir radījusi iespēju ieviest tiesnešu specializāciju, veicinājusi tiesnešu noslodzes izlīdzināšanu, vienmērīgāku lietu sadali, vienlīdzīgāku vidējā lietu izskatīšanas termiņa nodrošināšanu, tādējādi veicinājusi tiesas pieejamību un tiesas darba efektivitāti. Rīgas rajona tiesa uzrāda stabili augstus rādītājus lietu izskatīšanā uz vienu tiesnesi,“ stāsta Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja I.Čudina.

No Tiesu informatīvajā sistēmā uzkrātajiem statistikas datiem izriet, ka, noslēdzot 2014. gadu, Siguldas tiesā tiesneša amata pienākumus faktiski pildīja 4 tiesneši, no kuriem 2 skatīja gan krimināllietas, gan civillietas, gan administratīvo pārkāpumu lietas; viens tiesnesis skatīja civillietas un viens tiesnesis skatīja civillietas un administratīvo pārkāpumu lietas. Vidēji vienam tiesnesim izskatīšanā bija 33 krimināllietas; 74 civillietas un 38 administratīvo pārkāpumu lietas. Vienlaikus bija izveidojies neizskatīto lietu uzkrājums uz vienu tiesnesi: 10 krimināllietas; 23 civillietas.

Noslēdzot 2014. gadu Jūrmalas pilsētas tiesā tiesneša amata pienākumus faktiski pildīja 7 tiesneši, no kuriem 4 skatīja gan krimināllietas, gan civillietas, gan administratīvo pārkāpumu lietas; trīs tiesneši skatīja civillietas un administratīvo pārkāpumu lietas. Vidēji vienam tiesnesim izskatīšanā bija 66 krimināllietas; 165 civillietas un 27 administratīvo pārkāpumu lietas. Vienlaikus bija izveidojies neizskatīto lietu uzkrājums uz vienu tiesnesi: 40 krimināllietas; 96 civillietas.

Noslēdzot 2014. gadu Rīgas rajona tiesā tiesneša amata pienākumus faktiski pildīja 14 tiesneši, no kuriem 5 skatīja gan krimināllietas, gan administratīvo pārkāpumu lietas; 9 tiesneši skatīja civillietas. Vidēji vienam tiesnesim izskatīšanā bija 70 krimināllietas; 263 civillietas un 112 administratīvo pārkāpumu lietas. Vienlaikus bija izveidojies neizskatīto lietu uzkrājums uz vienu tiesnesi: 36 krimināllietas; 189 civillietas.

Savukārt, noslēdzot 2024. gadu, Rīgas rajona tiesā tiesneša amata pienākumus faktiski pildīja 40 tiesneši, no kuriem 8 skatīja gan krimināllietas, gan administratīvo pārkāpumu lietas; 2 tiesneši skatīja civillietas un administratīvo pārkāpumu lietas; 20 tiesneši skatīja civillietas, 10 skatīja zemesgrāmatu jautājumus. Vidēji vienam tiesnesim izskatīšanā bija 66 krimināllietas; 173 civillietas. Vienlaikus bija izveidojies neizskatīto lietu uzkrājums uz vienu tiesnesi: 33 krimināllietas; 134 civillietas.

Rīgas rajona tiesas darbības teritorija aptver Ādažu novadu, Jūrmalas valstspilsētu, Ķekavas novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu, Ropažu novadu, Salaspils novadu, Saulkrastu novadu un Siguldas novadu.

Pēdējo desmit gadu laikā ir modernizēta tiesas administratīvā struktūra un ieviesti digitālie risinājumi, kas uzlaboja lietu pārvaldību un samazināja birokrātiskos procesus. Elektronisko lietu vadības sistēmas attīstība ir veicinājusi efektīvāku dokumentu apriti un lietu izskatīšanu. Minētie procesi 2024. gadā ļāvuši atteikties no lietas piesaistes teritorijai un Rīgas rajona tiesai piekritīgās lietas ir iespējams izskatīt jebkurā no Rīgas rajona tiesas ēkām atbilstoši tiesnešu specializācijai.

I.Čudina informē, ka nākotnē plānots turpināt darbu pie e-lietas ieviešanas un paplašināt attālinātas lietu izskatīšanas iespējas, lai padarītu efektīvāku tiesas procesu pārvaldību.