Tiesa atzina personu par vainīgu pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz 3 gadiem. Brīvības atņemšanas sods apsūdzētajam noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Turklāt tiesa pēc prokurora ierosinājuma nosprieda atzīt apsūdzētā dzīvesvietā veiktās kratīšanas laikā izņemtos naudas līdzekļus 3500 RUB par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Vienlaikus tiesa nosprieda atcelt arestu trešajai personai piederošajam transportlīdzeklim, jo nav iegūti pierādījumi, ka šī manta būtu noziedzīgi iegūta. 

Nosakot soda veidu, tiesa ņēma vērā, ka apsūdzētais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņēma kukuļus pirms likumīgu darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas ir vissmagākais valsts amatpersonas noziegums, kuru raksturo visaugstākā kaitīguma pakāpe. To apstiprina apsūdzētajam inkriminētā noziedzīga nodarījuma sankcijas apmērs, tāpēc apsūdzētajam noteikts paredzētais pamatsoda veids – brīvības atņemšana. Apsūdzētajam noteikts arī obligātais papildsods – aizliegts ieņemt noteiktu amatu. Prokurors pamatoti nav vienojies ar apsūdzēto par mantas konfiskāciju, jo apsūdzētajam tāda nav konstatēta. 

Nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņēma vērā, ka nav konstatēti apsūdzētā atbildību pastiprinošie apstākļi. Turpretī ir konstatēti vairāki apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi. Proti, apsūdzētais ir atzinis savu vainu un nožēlojis izdarīto, viņš aktīvi veicinājis konkrētā noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī sniedzis izmeklēšanas iestādēm informāciju, kurai varētu būt nozīme citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Šādos apstākļos apsūdzētajam ir piespriests brīvības atņemšanas sods, kas pietuvināts minimālajam paredzētajam soda apmēram, savukārt papildsods – tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus – piemērots virs vidējā panta sankcijā paredzētā tiesību ierobežošanas termiņa. 

Izvērtējot apsūdzētā personību, tiesa konstatēja, ka viņš iepriekš nav tiesāts, kā arī nav ziņu par viņa saukšanu pie administratīvās atbildības. Apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā un nožēlojis izdarīto. Viņš jau no aizturēšanas ir aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu, izmeklēšanu un sadarbojies ar tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām.

Viss iepriekš minētais liecina par to, ka apsūdzētais ir sapratis savu darbību prettiesisko raksturu un nepieļaujamību, kā arī apzinās, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums nav pieņemama amatpersonas rīcība un to patiesi nožēlo. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais uzreiz pēc atstādināšanas ir atradis citu darbavietu un strādā algotu darbu. Viņa apgādībā ir divi bērni. Ņemot vērā šos apstākļus, tiesa atzina, ka Krimināllikumā noteikto soda mērķi efektīvāk var sasniegt, apsūdzēto neizolējot no sabiedrības, t.i., nepiemērojot viņam reālu brīvības atņemšanu. Tiesa guva pārliecību, ka apsūdzētais jaunus noziedzīgus nodarījumus neizdarīs, tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 55.pantam viņam brīvības atņemšanas sodu var noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem.