Tiesa pieņēma attaisnojošu spriedumu, jo uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas. Apsūdzības pamatā U.Magonim bija divu darbību kopums - viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka Latvijas dzelzceļa meitas sabiedrība SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” iepirktu no Oļegam Osinovskim piederošā AS “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves, un par to, ka viņš tiksies ar Krievijas dzelzceļa prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu O.Osinovska interesēs, kā arī par to, ka Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts, ka U.Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” izlemtu šo darījumu veikt. U.Magonim, kā Latvijas dzelzceļa prezidentam, nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu. Attiecībā uz U.Magoņa rīcību, kontaktējoties ar Krievijas dzelzceļa vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā Latvijas dzelzceļa amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar Krievijas dzelzceļa amatpersonu. Līdz ar to, šī U.Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas.