Tiesa apsūdzēto attaisnoja, jo viņš nevarēja būt norīkots veikt nesprāgušas munīcijas neitralizāciju neatbilstošas kvalifikācijas dēļ.

Militārā dienesta likumā noteikts, ka karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm.

2019. gada 9. janvārī tika izdota pavēle uzdot rotas komandierim nodrošināt nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu (NMN). Aizsardzības ministrijas reglaments noteic, ka NMN darbus atļauts izpildīt NBS karavīriem, kuri dien NMN dienestā un ir sekmīgi pabeiguši sauszemes NMN kursu.

Ik pēc pieciem gadiem, no pēdējā mācību kursa pabeigšanas, NMN speciālistam ir sekmīgi jānokārto NMN kvalifikācijas celšanas (atkārtošanas mācību) kurss NMN vai Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā, lai atjaunotu NMN atļauju un turpinātu militāro dienestu NMN struktūrvienībās. 

Ja karavīrs uzsāk mācības, bet NMN kvalifikācijas vai atkārtošanas mācību kurss netiek pabeigts, NMN speciālists tiek ieteikts turpināt militāro dienestu, kas nav saistīts ar nesprāgušas munīcijas neitralizēšanu.

NBS noteikumi nosaka rīcību un vienotu darbību, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem.

Anita Eglija, Kurzemes rajona tiesas tiesnese: “Noteikumi nosaka, ka nesprāgušas munīcijas neitralizāciju veic tikai kvalificēts, profesionāls NMN personālsastāvs – tāds, kurš ir apmācīts atbilstoši NATO prasībām. 2003. gadā apsūdzētais bija apguvis Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas kursa programmu un 2009. gadā bija apguvis Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas kvalifikācijas uzturēšanas kursa programmu. Tiesa secināja, līdz 2019. gada 29. aprīlim, kad notika negadījums, bija pagājuši jau desmit gadi. Līdz ar to viņš nevarēja tikt norīkots veikt nesprāgušas munīcijas neitralizāciju, jo nebija kvalificēts to darīt. Tiesa konstatēja, ka 2019. gada sākumā vadībai bija zināms fakts, ka lielākā daļa karavīru nav izgājuši kvalifikācijas atjaunošanas kursus un nevar turpināt militāro dienestu, kas saistīts ar nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu.”

Sprādziena dēļ karavīri guva vieglus un vidēja smaguma miesas bojājumus. Veicot nesprāgušas munīcijas neitralizāciju, karavīriem bija bruņu veste un cepure, bet netika izsniegti ausu aizbāžņi vai austiņas, jo novecojušajos un nepilnīgajos normatīvajos aktos tas nebija noteikts.

Līdz ar to tiesa, izvērtējot visus pierādījumus kopumā, nekonstatēja, ka Raivo Grīnbergs būtu savus dienesta pienākumus pildījis nolaidīgi.

2019. gada aprīlī R. Grīnbergs un vēl divi nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas karavīri veica 45 kilogramu sprāgstvielas neitralizēšanu, to aizdedzinot. Neilgi pēc tam notika sprāgstvielas strauja aizdegšanās un sprādziens. Divi karavīri guva miesas bojājumus, kas nebija dzīvībai bīstami.