Spriedums gan nav stājies likumīgā spēkā, par tā pamatotību un atbilstību likumam vēl lems Augstākā tiesa, bet, ņemot vērā rezonansi sabiedrībā, Latgales apgabaltiesas tiesnese Alla Šilova sniedz skaidrojumu, kāpēc šāds spriedums tika pieņemts, kā arī kategoriski noraida apgalvojumus, ka tiesa ir nostājusies pret savu valsti, ignorējot sabiedrības intereses un likumus.

Tiesa izskatīja privāttiesisku strīdu starp diviem uzņēmumiem, kas radies  to darbības rezultātā jau pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas. Maģistrālā naftas vada ražošanas apvienības „Družba” struktūrvienības līdz 1992.gada 25.februārim atradās Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā.“Družba” pārtrauca savu darbību, jo visas struktūrvienības - pārvaldes, kas bija tās sastāvā, tika reģistrētas Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā kā patstāvīgi uzņēmumi. Attiecīga komisija 1992,gada 25.februārī Ļvovā parakstīja aktu par mantas un finanšu līdzekļu sadali un  nafta cauruļvadā un rezervuāros tika nodota Novopolockas pārvaldes īpašumā. Novopolockas valsts naftas transporta uzņēmums “Družba” tika dibināts uz Novopolockas pārvaldes pamata. Latvijas teritorijā apvienības struktūrvienības - pārvaldes nekad neatradās un nebija reģistrētas. Latvijas teritorijā tika izvietoti apvienībai valdījumā nodotie, bet  PSRS valstij piederošie maģistrālie naftas cauruļvadi, pārsūknēšanas stacija, celtņi un būvju komplekss, bet ne nafta. Pārņemot īpašumu, Baltkrievijas un Latvijas izveidotā komisija 1992.gada 17.jūnijā parakstīja protokolu apstiprinot, nafta Latvijas valstij netiek nodota. 1992.gada 18.jūnija akts apstiprina, ka tika sadalīti Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma „Družba” pamatlīdzekļi, apgrozāmie un finanšu līdzekļi. Minēto aktu parakstījuši Baltkrievijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji, akceptējot naftas nodošanu Baltkrievijai. Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valdības 1993.gada 2.jūnijā vienojās, ka tehnoloģiskās naftas krājumus iegulda Krievijas Federācija, no kā var secināt, ka Latvijas valstij naftas nebija. Tā nekad nav nodota privatizācijai un nekādā citā veidā nav kļuvusi par “LatRosTrans” īpašumu.  Turklāt SIA „LatRosTrans”, Novopolockas naftas transporta uzņēmums „Družba” un AS „Mažeiķu nafta” 2000.gada 27.jūlijā parakstīja dokumentu un apstiprināja, ka Latvijas un Lietuvas uzņēmumu maģistrālajos cauruļvados un sūkņu staciju cauruļvados esošā tehnoloģiskā nafta pieder Novopolockas naftas transporta uzņēmumam „Družba” un ir tā bilancē. Tādējādi visas trīs valstis zināja par naftas piederību Novopolockas naftas transporta uzņēmumam „Družba”, kas laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam  tika izsūknēta.   Lietas iztiesāšanas gaitā no SIA “LatRosTrans” puses tiesai netika iesniegti pierādījumi par izsūknētās naftas daudzumu, cenām,  tādēļ tiesa vadījās no lietā esošo pierādījumu kopuma, kā arī ņēma vērā “LatRosTrans” izdevumus par naftas izsūknēšanu. Tiesa secināja, ka SIA “ LatRosTrans”  prettiesiski izsūknēja no cauruļvadiem naftu, kura piederēja  AS “Polocktransneft Družba”, apmierinot prasību par zaudējumu piedziņu.

SIA “LatRosTrans” ir pārsūdzējusi Latgales apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā un lieta nodota izskatīšanai rakstveida procesā.