Tiesnese skaidro spriedumu HIV inficēšanas krimināllietā

Šodien, 2024. gada 28. martā, Rīgas pilsētas tiesā pieejams pilns spriedums krimināllietā, kurā apsūdzēts vīrietis par apzinātu draudzenes inficēšanu ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). 

Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un piesprieda sabiedrisko darbu uz 90 stundām, kā arī morālā kaitējuma kompensāciju cietušajai 50 000 eiro.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Gunta Sokolova skaidro piespriesto sodu: “Apsūdzētais zināja, ka ir inficēts ar HIV. Ārstniecības iestādē parakstīja apliecinājumu, ka ir iepazīstināts ar HIV inficētas personas tiesībām un pienākumiem, sapratis tos un apņēmies ievērot. Viņš arī parakstījies par pienākumu pildīšanu – nodrošināt slimības tālāku neizplatīšanu, ievērot “droša seksa” principu, samazināt asins un vertikālās transmisijas riskus, informēt citas ārstniecības personas par savu HIV statusu un mudināt kontaktpersonas (seksuālos partnerus, narkotiku lietotājus) veikt HIV testu. Tomēr apsūdzētais stājās dzimumattiecībās un partneri neinformēja, ka ir inficēts ar HIV. Abu kopdzīves laikā apsūdzētā draudzene nejauši ieraudzīja dokumentu, kurā bija norādīts, ka apsūdzētais ir inficēts. Arī sievietei tika atklāts HIV. Apsūdzētais savai partnerei atzinās, ka nav informējis par inficēšanos, jo baidījies viņu pazaudēt.

No subjektīvās puses, Krimināllikuma 133. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs noziegums, kuru raksturo gan tiešs, gan netiešs nodoms. Netiešs nodoms būs gadījumos, kad persona zina par savu slimību un paredz, ka savas rīcības rezultātā var inficēt otru personu, un apzināti pieļauj šādu seku iestāšanos. Tā kā apsūdzētais zināja par inficēšanos un to, ka, stājoties dzimumattiecībās, var inficēt citu personu, viņš apzināti pieļāva partneres inficēšanos. Tādējādi tiesa atzina, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta. 

Viņam tiesa piesprieda sabiedrisko darbu, ņemot vērā, ka panta sankcijā ir paredzēti alternatīvi soda veidi. Apsūdzētais iepriekš nav sodīts, viņš strādā, tāpēc tiesa nepiesprieda visbargāko sodu. Turpretī piesprieda apsūdzētajam maksāt cietušajai morālā kaitējuma kompensāciju 50 000 eiro. Savukārt cietušajai atbilstoši lietas apstākļiem un noziedzīgā nodarījuma sekām noteikts visu mūžu vērot savu veselību un rūpēties, lai netiktu inficēti citi cilvēki.”