Komercnoslēpuma aizsardzības nozīmīgums un atbildība par tā izpaušanu Latvijā nav sveša jau kopš 1933. gada, kad Latvijas Sodu likumā bija paredzēta atbildība par sveša noslēpuma aizskaršanu, tajā skaitā ļaunprātīgi izzināta sveša rūpniecības vai tirdzniecības noslēpuma izlietošanu savā vai citas personas labā. Šobrīd Krimināllikuma 200. panta otrajā un trešajā daļā paredzēta kriminālatbildība par komercnoslēpuma izpaušanu, neatļautu iegūšanu lietošanai vai izpaušanai, kā arī par minēto ziņu nolaupīšanu. Par minētajām prettiesiskajām darbībām paredzēts pat brīvības atņemšanas sods līdz 3 gadiem. 

Laikā, kad mākslīgais intelekts arvien straujāk kļūst par komersantu ikdienu un ieņem būtisku lomu, piemēram, tehnoloģiskajos procesos vai loģistikas plānošanā, ir jāvelta lielāka uzmanība komercnoslēpuma pienācīgai aizsardzībai. Lielu lomu darba tirgū ieņem arī attālinātais darbs, tādēļ komersantiem pastiprināta uzmanība jāpievērš uzņēmuma digitālajai drošībai, lai nepieļautu komercnoslēpumu saturošas informācijas noplūdi. Komersantam jāpārzina un jārūpējas par komercnoslēpuma statusa piešķiršanu konkrētai informācijai un tā atbilstoši jāglabā. Šobrīd svarīgi regulāri izglītot uzņēmuma darbiniekus par draudiem digitālajā vidē, jo tas var palīdzēt izvairīties no kibernoziedznieku uzbrukumiem. 

Laika periodā no 2021. gada līdz 2025. gadam pirmās instances tiesās saņemtas tikai divas krimināllietas, kurās apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200. panta otrās vai trešās daļas. Savukārt laika periodā no 2010. gada līdz 2020. gadam visās tiesu instancēs izskatītas tikai trīs krimināllietas, kur apsūdzības celtas pēc minētā panta. Nelielais kriminālprocesu skaits tiesās var liecināt par to, ka komersanti savu tiesību aizsardzībai nevēršas policijā un neaizsargā savas intereses tiesā, kā arī komercnoslēpumu saturošai informācijai nepiešķir atbilstošu statusu. Taču tas var liecināt arī par pretējo, ka komercnoslēpumu saturoša informācija ir atbilstoši klasificēta un aizsargāta. 

Jāatceras, ka komercnoslēpuma pienācīga aizsardzība var novērst negodīgu konkurenci. Komercnoslēpumi ir uzņēmumu nemateriālie aktīvi, tie attiecas uz jebkuru saimnieciska rakstura informāciju, kas ir ekonomiski vērtīga un kuras konfidencialitāte ir jāaizsargā. Ar komercnoslēpumu aizsargāta informācija var būt nozīmīga īslaicīgi vai vairākus gadu desmitus. Komersantam jāpārzina, kādai informācijai piešķirt komercnoslēpuma statusu, kā to pareizi aizsargāt, un jāpieliek pūles, lai komercnoslēpumu saglabātu slepenībā. Svarīgi izvērtēt kas ir tie draudi, kas apdraud komercnoslēpumu saturošu informāciju, lai varētu ieviest uzņēmumā atbilstošus aizsardzības pasākumus. 

Krimināllikumā noteiktā atbildība par komercnoslēpuma izpaušanu, neatļautu iegūšanu lietošanai vai izpaušanai, kā arī par minēto ziņu nolaupīšanu ir ļoti būtiska, lai pasargātu komersantus un atturētu negodīgas personas no pretlikumīgām darbībām. Jāņem vērā, ka komercnoslēpumam var būt ne tikai komerciāla vērtība, bet arī no tā aizsardzības var būt atkarīga uzņēmuma vērtība, ekonomiskās izaugsmes iespējas un peļņa. Turklāt ļaunprātīga komercnoslēpuma piesavināšanās vai izpaušana var radīt komersantam ievērojamus zaudējumus.