Arta Snipe, zvērināta advokāte:

Tiesu administrācijas apkopotā statistika rāda, ka pirmās instances tiesā gada laikā tiek izskatītas vairāk nekā 80% civillietu. Pēdējos četros gados šis procents būtiski nav mainījies, bet 2010. gadā vairāk nekā puse lietu tika skatīta apmēram pusotru gadu.

Tā kā arī civillietu kategorijas ir dažādas, apskatot tādu tautsaimniecībai pietiekami būtisku kategoriju kā parādu piedziņa, redzams, ka šobrīd gada laikā tiek pabeigta 90% parādu piedziņu lietu izskatīšana, un šī attiecība katru gadu par dažiem procentpunktiem uzlabojas. Salīdzinājumam 2010. gadā gada laikā pabeidza izskatīt tikai nedaudz vairāk kā 60% parādu piedziņas un zaudējumu atlīdzināšanas lietas. Vēl labāki rādījumi ir apgabaltiesās – ja vairākus gadus atpakaļ Rīgas apgabaltiesa bija viena no noslogotākajām tiesām ar gariem lietu izskatīšanas termiņiem, tad šobrīd 70% lietu Rīgas apgabaltiesā tiek izskatītas trīs mēnešu laikā.

Kas ir mainījies? Aplūkojot statistikas datus par lietu sadalījumu starp tiesām, redzams, ka šajā lietu kategorijā ir mazinājusies Rīgas tiesu noslodze. Tas ir likumdevēja veiksmīgas politikas piemērs – 2015. gada vasarā spēkā stājās Civilprocesa likuma norma, kas ļauj tiesai nodot lietas izskatīšanu citai tā paša līmeņa tiesai. Citiem vārdiem sakot, Rīgā iesniegtu prasības pieteikumu par parāda piedziņu ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas lēmumu ir iespējams nodot izskatīšanai mazāk noslogotajai Valkas vai Rēzeknes tiesai. Šī likuma norma īpaši labi ir piemērojama tieši maza apmēra parādu piedziņas lietās.

Šīs kārtības mērķis ir paātrināt tiesas procesu un samazināt izdevumus, tostarp arī valsts budžeta. Ja tiesnesim jautājums par parāda piedziņu ir jāizskata, nesasaucot tiesas sēdi, bet tikai pamatojoties uz pušu iesniegtajiem dokumentiem, nav nozīmes, kurā tiesas namā – Ventspilī, Rīgā vai Ludzā lieta tiek izskatīta. Sākotnēji lietu pārsūtīšana bija paredzēta kā pagaidu mehānisms, kas ieviests vien uz diviem gadiem uzkrāto lietu daudzuma samazināšanai, tomēr šobrīd norma ir pierādījusi savu efektivitāti, un tās piemērošanu ir pagarināja līdz 2018. gada beigām.Praktiski lietu pārsūtīšana citām tiesām nozīmē, ka Rīgā iesniegtais prasības pieteikums var nonākt jebkurā citā Latvijas tiesā. Ja lieta izskatāma rakstveida procesā, prāvniekiem ir vienalga, kur atrodas tiesnesis. Tiesības izpazīties ar lietas materiāliem šajos procesos arvien efektīvāk iespējams īstenot elektroniski – šogad spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz dokumentu pievienošanu elektroniskajai tiesu informācijas sistēmai, kur lietas dalībniekiem ir iespēja ar tiem iepazīties. Lai arī šobrīd ne visās lietas un ne visi dokumenti sistēmā ir pievienoti, atzīmējams, ka ērtības sistēmās lietošanā pieaug jo dienas – sistēma ļauj iepazīties ar tiesas sēžu protokoliem, tos noklausīties, iepazīties ar pušu iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem, tiesas pieņemtajiem lēmumiem.

Gadījumos, kad lieta tiek izskatīta mutvārdu tiesas sēdē, pusēm ir tiesības lūgt tiesu nodrošināt lietas izskatīšanu videokonferences režīmā. Ar videokonferences izmantošanu šobrīd prakse dažādās tiesās ir dažāda, un lielu nozīmi te spēlē gan tiesneša personība un attieksme pret tehnoloģiju izmantošanu, gan, dažkārt, videokonferences kvalitāte. Piemēri ir dažādi, piemēram, lietas ērta un ātra izskatīšana, prasītājam atrodoties Rīgā, tiesai – Rēzeknē, bet atbildētājam – Daugavpilī. Ja lieta pārsūtīta citai tiesai, gadās, ka abi lietas dalībnieki sēž tiesas zālē Rīgā, bet tiesnesis tos uzklausa no Liepājas.

No minētā izriet, ka, ja lietas dalībnieki nesper īpašus soļus lietas izskatīšanas apzinātai novilcināšanai, ja tiesa vada procesu atbilstoši likumam, nepieļaujot procesa novilcināšanu (minētais attiecināms gan uz ierašanos tiesas sēdēs, gan pierādījumu iesniegšanu, gan arī uz procesuālu lūgumu izlemšanu), lietu pirmajās divās instancēs ir iespējams izskatīt pat gada laikā.

Ja attiecīgajā lietu kategorijā ir paredzēta kasācijas instance, Augstākajai tiesai vispirms jālemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Pretēji pirmās un otrās instances tiesām, attiecībā uz kurām tiek apkopota statistika par procesa garumu, Augstākās tiesas mājaslapā statistika šādā griezumā nav pieejama. Ja pirms dažiem gadiem līdz rīcības sēdei bija jāgaida pat pusotrs gads, pēdējā gada laikā Augstākā tiesa šos termiņus ir saīsinājusi, lēmumus (vairumā gadījumu – par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību) pieņemot jau pusgada laikā pēc kasācijas sūdzības saņemšanas. Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, tad gan būs jāgaida vēl vismaz pusotrs gads līdz lietas izskatīšanai.

Nenoliedzami, tieši no Augstākās tiesas mēs sagaidām motivētākos un izvērstākos spriedumus sarežģītākajās lietas, kas sniedz norādes uz normu turpmāku piemērošanu tomēr, mēģinot saīsināt tiesvedības termiņus, Augstākā tiesa nedrīkst izmantot savas tiesības neierosināt kasācijas tiesvedību izmantot pārāk plaši. Nereti rodas iespaids, ka Augstākā tiesa masveidā atsaka kasācijas tiesvedības ierosināšanu, lai tā mazinātu uzkrāto lietu daudzumu (tā, lietā SKC-226/2016 tiesa faktiski atzina savas iepriekš pieļautās kļūdas). Te gan ilgtermiņā pareizākais risinājums būtu nodrošināt procesa normu skrupulozu piemērošanu pirmajā un apelācijas instancē – tā mazinot Augstākās tiesas noslodzi. Ja tiesas procesu, skatot lietas pēc būtības, vadītu strikti saskaņā ar likumu un nolēmumus pamatotu tikai ar likuma normām, bet ne subjektīvo tiesas, tiesnešu kolēģijas vai tiesneša paša ieskatu, pusēm būtu mazāk iespēju pamatotu kasācijas sūdzības sastādīšanai, un, secīgi Augstākajai tiesai – mazāk lietu, kas izskatāmas kasācijas kārtībā.

Tomēr minētais nemaina faktu, ka sabiedrībā ir dziļi ieskaņojusies pārliecība par tiesas procesu lēnumu un neefektivitāti. Šos aizspriedumus nav iespējams kliedēt tikai ar likumdevēja darbu procesa uzlabošanā – te ir gan jāmudina tiesas precīzi ievērot likumu un procesu, gan arī jāinformē sabiedrība. Sabiedrības viedokli pamatā veido informācija par atsevišķiem skaļiem, juridiski smagiem un ilgstošiem tiesu procesiem, piemēram, garā un smagnējā Banka Baltija krimināllieta, digitālgeita, tiesnešu Tāleres un Poļikarpovas korupcijas skandāls. Lai arī šādi tiesu procesi no kopējā tiesu darba apjoma sastāda tikai nelielu daļa, tie nodara būtisku kaitējumu ne vien tiesu sistēmas prestižam, bet arī valstij kopumā, jo to dēļ sabiedrībā briest neapmierinātība un neuzticēšanās vienam no valsts varas atzariem – tiesu varai.