Institūcijas un personas
Ar tiesu varu Latvijā ir saistītas ne tikai tiesas, bet arī virkne personu un iestāžu.
Tieslietu ministrija:
Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram. www.tm.gov.lv
Tiesu administrācija:
Tiesu administrācija tiesu darba organizēšanā un nodrošināšanā darbojas vairākos virzienos. Tā ir atbildīga par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu personālvadību, tiesnešu apmācības organizēšanu, finanšu uzskaiti un budžeta plānošanu, saimniecisko vajadzību nodrošināšanu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu informatizācijas vadību. www.ta.gov.lv
Prokurori:
Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Prokuroru tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi. www.lrp.gov.lv
Zvērināti advokāti:
Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Zvērināti advokāti piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi. Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis un pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. www.advokatura.lv
Zvērināti notāri:
Notārs ir valsts ierēdnis, kurš apliecina dokumentu vai darījumu patiesumu. Viņa pienākumi ir taisīt notariālos aktus, apliecinājumus, pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, vest mantojuma lietas. Atšķirībā no advokāta vai juriskonsulta, notārs ir valsts amatpersona. Tas nozīmē, ka valsts notāram ir devusi varas uzticību, un viņam to ir jāprot saglabāt. Notāra pienākums ir godprātīgi palīdzēt cilvēkiem risināt juridiskos darījumus. www.latvijasnotars.lv
Zvērināti tiesu izpildītāji:
Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktas darbības. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam un zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums. www.lzti.lv
Latvijas Tiesnešu mācību centrs:
Nodibinājums Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC) izveidots 1995. gadā. Tā mērķis ir veikt visu Latvijas Republikas tiesnešu un tiesu darbinieku profesionālo tālākizglītību un kvalifikācijas celšanu, profesionālo zināšanu un ētikas līmeņa paaugstināšanu, kas tādējādi nostiprinātu augsti kvalificētu un neatkarīgu tiesu varu Latvijā. No 1997. līdz 2005. gadam LTMC sadarbībā Augstāko tiesu izdeva Augstākās tiesas Senāta nolēmumu apkopojumus civillietās un krimināllietās. www.ltmc.lv
Tiesu namu aģentūra:
Adrese: Baldones ielā 1, Rīgā, LV-1007,
Tālrunis: +371 7804733, fakss: 7804734
E-pasts: tna@tna.lv
Valsts akciju sabiedrību Tiesu namu aģentūra (TNA) Ministru kabinets nodibināja 1997. gadā. 100% aģentūras akciju pieder valstij. Akciju turētājs ir Tieslietu ministrija, un TNA ir Tieslietu ministrijas pārziņā. TNA ir izveidota, lai atbrīvotu Tieslietu ministriju no vairākām saimnieciskajām funkcijām. TNA galvenais uzdevums ir atbilstoši valsts interesēm pārvaldīt un efektīvi apsaimniekot Tieslietu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu. TNA veic arī mācību grāmatu, tiesību aktu, kā arī tiesu nolēmu apkopojumu izdošanu. www.tna.lv
Tiesneša palīgs:
Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
Tiesas konsultants:
Tiesas konsultants vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu.
Kancelejas pārzinis:
Kancelejas pārzinis vada un organizē tiesas kancelejas darbu. Kancelejas pārziņa vadībā strādā tiesas sēžu sekretāri un citi kancelejas darbinieki.
Tiesas sēžu sekretārs:
Visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols, tiesas sēdēs piedalās tiesas sēžu sekretārs.
Tiesas ziņnesis:
Tiesas ziņnesis nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus.
Tiesas tulks:
Likumā noteiktajos gadījumos tulks piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus.
Tiesas administrators:
Tiesas administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.
Bāriņtiesa:
Bāriņtiesa ir novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus "Bāriņtiesu likumā" norādītos uzdevumus, ja šajos novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra.
Latvijas bāriņtiesu adreses un kontaktinformāciju meklējiet šeit.
Dzimtsarakstu nodaļa:
Dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija. Dzimtsarakstu nodaļās veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums". Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts deleģēta funkcija pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.
Šķīrējtiesas:
Šķīrējtiesa ir institūcija, kas izšķir strīdu ārpustiesas kārtībā. Šķīrējtiesa nav valsts izveidota tiesa.
Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa) vai pastāvīgai darbībai. Pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība, kuras darbības mērķis ir pastāvīgās šķīrējtiesas darbība. Pastāvīgā šķīrējtiesa uzsāk darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā. Šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Ad hoc šķīrējtiesu izveido, pamatojoties uz pušu vienošanos.
Tā kā nav iespējams visus strīdus izšķirt tiesā, tad personas var risināt savas domstarpības arī citādā veidā – savstarpējās sarunās, izmantojot vidutāja palīdzību, vai arī šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību aktu normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process. (Šķīrējtiesu likuma 5.pants)
Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.
Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi. Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties rajona (pilsētas) tiesā pēc piekritības (parādnieka deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc parādnieka dzīvesvietas vai juridiskās adreses – CPL 3.nodaļa) ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.
Aktualizēts 13.03.2017.
