Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

APSTIPRINĀTS

ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas A. Buliņas 

2019.gada 17.aprīļa Rīkojumu Nr.1-23 / 28/ 2019.

 

LIETU SADALES PLĀNS

par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā

2019.gadā jaunā redakcijā 

Izdots saskaņā ar likuma

„Par tiesu varu” 28.1 panta pirmo daļu

 

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Tiesā strādājošie tiesneši, tai skaitā tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, tiek noteikti atsevišķos sastāvos ar turpmāk norādītu kārtas numuru:

    1.- tiesnese Žanna Gaigale – Prudņikova

    2.- tiesnese Gunta Sokolova

    3.- tiesnese Ilze Ramane  (prombūtne)

    4.- tiesnese Vita Vjatere

    5.- tiesnese Marita Šalta

    6.- tiesnese Maija Miltiņa

    7.- vakance

    8.- tiesnese Iveta Risberga

    9.- tiesnesis Jānis Stūrmanis

   10.- tiesnese Maruta Bite

   11.- tiesnese Aija Orniņa  (prombūtne)

   12.- tiesnese Irina Augustāne 

   13.- tiesnese Adrija Buliņa

   14.- tiesnesis Viktors Makucevičs

   15.- tiesnese Aiga Freimane

   16.- tiesnese Anita Grāvīte

   17.- tiesnese Dzintra Zemitāne

   18.- tiesnese Ilona Zelmene

   19.- tiesnese Sandra Groza

   20.- tiesnesis Erlens Ernstsons

   21.- tiesnese Ilze Vanaga

   22.- tiesnese Santa Sondare

   23.- tiesnese Elīna Leitāne

   24.- tiesnese Elita Stelte-Auziņa

   25.- tiesnese Solvita Cīrule

   26.- tiesnese Daina Treija

   27.- tiesnese Lana Leja

   28.- tiesnese Ludmila Vazdiķe

2.Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ienākošās lietas, pieteikumi, materiāli, sūdzības un iesniegumi tiek reģistrētas to ienākšanas secībā Tiesu informācijas sistēmā (TIS).

3.Civillietas un krimināllietas tiek sadalītas starp 1.punktā norādītajiem tiesnešiem, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas lietu elektroniskās sadales režīmu.

4.Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas sadala saskaņā ar tiesas priekšsēdētāja noteikto un apstiprināto iknedēļu grafiku kalendāram gadam atbilstoši tiesnesim noteiktajai specializācijai. Latvijas APK 279.panta kārtībā saņemtās sūdzības tiek sadalītas atbilstoši specializācijai, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas lietu elektroniskās sadales režīmu.

5.Visiem 1.punktā norādītajiem tiesas sastāviem lietas, pieteikumi (materiāli), iesniegumi un sūdzības tiek iedalītas, ievērojot tiesas sastāva specializāciju tiesību nozarēs un atsevišķās lietu kategorijās. Tiesas sastāva specializācija izriet no tiesas darba organizācijas, tiesneša darba prakses, specifiskām zināšanām un tiek noteikta vai mainīta likuma „Par tiesu varu” 281.panta kārtībā.

6.Atsevišķos gadījumos tiesā ienākošos materiālus un pieteikumus, kas netiek reģistrēti TIS, sadala ievērojot tiesnešu specializāciju un kvalifikāciju manuāli pēc to saņemšanas secībā pēc kārtas katram tiesnesim, veicot ierakstu žurnālā.

7.Sūdzības vai pieteikumus, kas iesniegti jau ierosinātā maksātnespējas procesa lietā, tiesiskās aizsardzības procesa vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietās, nodod izskatīšanai tiesnesim, kura tiesvedībā ir lieta. Gadījumos, kad tiesnesis, kura tiesvedībā ir lieta, ir ilgstošā prombūtnē, sūdzības un pieteikumi tiek nodoti sadalei, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas lietu elektroniskās sadales režīmu.

8.Lietu sadali veic tiesas priekšsēdētāja norīkots darbinieks divas reizes dienā – plkst.10:15 un 15:00.  

9.Paātrinātā procesa kārtībā iztiesājamās krimināllietas tiek iedalītas atbilstoši tiesas priekšsēdētāja apstiprinātajam dežūru grafikam.

10.Tiesneša pārslodzes vai tiesneša attaisnotas prombūtnes gadījumā, kas liedz tiesnesim lietu izskatīt plānotajā laikā, un nav iespējams saprātīgā termiņā nozīmēt nākamo tiesas sēdi vai datumu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, lietas izskatīšanas termiņa ievērošanai, lietas, pieteikuma (materiāla), iesnieguma vai atsevišķa jautājuma izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājam ir tiesības nodot izskatīšanai citam tiesas sastāvam. Pirms nodošanas tiesas priekšsēdētājs izvērtē lietas vai jautājuma izlemšanas steidzamību un termiņus, kā arī tiesneša noslodzes grafiku.

11.Likumā “Par tiesu varu” noteiktos gadījumos tiesas priekšsēdētājs var izņemt lietu no tiesneša lietvedības.

12.Ja Sistēma nenodrošina sadali vai pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ nevar izmantot Sistēmu, tiesas priekšsēdētājs lietas sadala (pārdala) manuāli, atbilstoši lietu sadales plānā noteiktajai kārtībai. Par šādiem apstākļiem tiek atzīti elektrības padeves traucējumi, sistēma nenodrošina attiecīgā veida lietu sadali, noslodzes izlīdzināšana, u.c..

13.Lietu slodzes, specializācijas datus, tiesnešu prombūtni, tiesneša maiņu Tiesu informācijas sistēmā reģistrēt un datorizēto lietu sadali programmā ir tiesības veikt tiesas priekšsēdētājam un  tiesas priekšsēdētāja norīkotam darbiniekam.

14.Tiesas priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ienākušās lietas, pieteikumus (materiālus), iesniegumus iedala, ievērojot aizņemtību iestādes vadītāja pienākumu pildīšanā.

II. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnešu specializācija un sadales principi

15.Tiesnese Žanna Gaigale – Prudņikova (1.sastāvs) - skata visu kategoriju civillietas (specializācija - ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas, darba tiesību strīdi) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

16.Tiesnese Gunta Sokolova (2.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

17.Tiesnese Ilze Ramane (3.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus. Ar Tieslietu padomes priekšsēdētāja I. Bičkoviča 2018.gada 4.janvāra lēmumu nolemts Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesei Ilzei Ramanei tiesneša pagaidu prombūtnes laikā uzdots aizstāt Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

18.Tiesnese Vita Vjatere (4.sastāvs) pilda izmeklēšanas tiesneša pienākumus, papildus tiem skata visu kategoriju civillietas (specializācija – ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas), Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

19.Tiesnese Marita Šalta (5.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija - darba tiesību  strīdi), Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

20.Tiesnese Maija Miltiņa (6.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija - ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas, mantojuma tiesības) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus, kā arī skata visu veidu krimināllietas.

21.(Vakance) (7.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

22.Tiesnese Iveta Risberga (8.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas, Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

23.Tiesnesis Jānis Stūrmanis (9.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas, Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus. Sakarā ar tiesneša specializācijas maiņu, tiesnesis pabeidz iztiesāt tiesneša lietvedībā esošās krimināllietas.

24.Tiesnese Maruta Bite (10.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

25.Tiesnese Irina Augustāne  (12.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija –ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses un adopcijas lietas, mantojuma tiesības) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

26.Tiesnese Adrija Buliņa (13.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas, darba tiesību strīdi un mantojuma tiesības), Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

27.Tiesnesis Viktors Makucevičs (14.sastāvs) skata Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un Latvijas APK 279.panta kārtībā saņemtās sūdzības. Sakarā ar tiesneša specializācijas maiņu, tiesnesis pabeidz izskatīt tiesneša lietvedībā esošās civillietas.

28.Tiesnese Aiga Freimane (15.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas, visu veidu krimināllietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

29.Tiesnese Anita Grāvīte (16.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – mantojuma tiesības), visu veidu krimināllietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

30.Tiesnese Dzintra Zemitāne (17.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

31.Tiesnese Ilona Zelmene (18.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija - ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

32.Tiesnese Sandra Groza (19.sastāvs) pilda izmeklēšanas tiesneša pienākumus un papildus tiem skata Latvijas APK 279.panta kārtībā saņemtās sūdzības.

33.Tiesnesis Erlens Ernstsons (20.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas, visu veidu krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

34.Tiesnese Ilze Vanaga (21.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

35.Tiesnese Santa Sondare (22.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – darba tiesību strīdi) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

36.Tiesnese Elīna Leitāne (23.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

37.Tiesnese Elita Stelte-Auziņa (24.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas, Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

38.Tiesnese Solvita Cīrule (25.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – mantojuma tiesības), Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

39.Tiesnese Daina Treija (26.sastāvs) skata visu veidu krimināllietas.

40.Tiesnese Lana Leja (27.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – ģimenes tiesību strīdi, lietas, kas skar bērnu intereses, adopcijas lietas, darba tiesību strīdi) un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

41.Tiesnese Ludmila Vazdiķe (28.sastāvs) skata visu kategoriju civillietas (specializācija – mantojuma tiesības), Latvijas APK 213.pantā noteiktās administratīvo pārkāpumu lietas un ārpus tiesas sēdes izskatāmos materiālus.

42.Ierosinājumus par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu kriminālprocesā izskata izmeklēšanas tiesneši saskaņā ar tiesas priekšsēdētāja noteiktu kārtību. Tā kā izmeklēšanas tiesneši savus pienākumus pilda divās tiesas ēkās, ierosinājumi par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu tiek iedalīti tiesnesim, ievērojot teritoriālo piekritību. Izmeklēšanas tiesnesis, kurš pienākumus pilda tiesas ēkā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izlemj tos ierosinājumus, kuri piekrīt Kurzemes rajonam, bet izmeklēšanas tiesnesis, kurš pienākumus pildīs tiesas ēkā M. Nometņu ielā 39, Rīgā  (šobrīd Baložu ielā 14, Rīgā) izlemj tos, kuri piekrīt Zemgales priekšpilsētas teritorijai.

43.Gadījumā, ja izmeklēšanas tiesnesis nevar piedalīties konkrētā ierosinājuma izskatīšanā saskaņā ar likumā noteiktiem ierobežojumiem, procesa virzītāja ierosinājums ar tiesas priekšsēdētāja rezolūciju tiek nodots izlemšanai otram izmeklēšanas tiesnesim. Nepieciešamības gadījumā ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu izmeklēšanas tiesneša pienākumu izpilde var tikt uzdota citam tiesnesim, ievērojot likuma “Par tiesu varu” 32.panta ceturtajā daļā noteikto.

44.Brīvdienās un svētku dienās tiesai piekritīgus procesa virzītāju ierosinājumus izskata Rīgas tiesu apgabala izmeklēšanas tiesneši saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja apstiprinātu grafiku.

III. Īpašie noteikumi

45.Tiesas priekšsēdētājam, lai nodrošinātu tiesas darba organizāciju un samērīgu tiesnešu noslodzi, ir tiesības mainīt minētos lietu sadales principus, taču pēc iespējas ievērojot tiesnešu specializāciju. Atkāpšanās no sadales principiem pieļaujama liela apjoma vai (un) īpaši sarežģītu lietu saņemšanas gadījumā, vairāku tiesnešu vienlaicīgas atrašanās atvaļinājumā,  ievērojama un neprognozēta vienas kategorijas vai viena veida lietu skaita saņemšanas un šiem pielīdzinātos  gadījumos, kā arī citu objektīvu apstākļu dēļ. Lietu sadalē ņem vērā tiesneša slodzi, pildot pienākumus tiesnešu pašpārvaldes institūcijās.

46.Tiesas priekšsēdētājam, lai nodrošinātu tiesas darba organizāciju un samērīgu tiesnešu noslodzi,  ir tiesības mainīt noteikto slodzes koeficientu, kas pamatā tiek noteikts kopējā apmērā tiesnesim -100%.

47.Lietu sadalē netiek iekļauti tiesneši:

1) kuri atrodas prombūtnē (atvaļinājums, komandējums, slimība u.tml.);

2) kuri iepriekš piedalījušies šīs lietas izskatīšanā pēc būtības un pieņemtais nolēmums atcelts, un/vai saskaņā ar procesuālajiem likuma noteikumiem, nav pieļaujama šo tiesnešu piedalīšanās lietu izskatīšanā;

3) kuri pieņēmuši lēmumu par sevis atstatīšanu no kādas lietas iztiesāšanas saistībā ar interešu konflikta situāciju, turpmākās lietās, kurās kāds no lietas dalībniekiem ir tiesību subjekts, ar kuru tiesnesim ir deklarējamās darījuma attiecības, kuras rada vai var radīt iespējamo interešu konfliktu.

48.Tiesneši pamatojoties uz tiesas priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, nepiedalās tādu pieteikumu un lietu izskatīšanā, kurā kāds no dalībniekiem ir darījuma partneris likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Tiesneša pienākums ir informēt tiesas priekšsēdētāju par iespējamo interešu konflikta attiecību esamību un izbeigšanos.

49.Šo plānu kalendāra gada laikā tiesas priekšsēdētājs var grozīt likuma “Par tiesu varu” 281.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

50.Tiesas priekšsēdētājs minētā teksta nozīmē ir arī tiesas priekšsēdētaja vietnieks tiesas priekšsēdētāja prombūtnē.

51.Ar 2019.gada 17.aprīli zaudē spēku Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas 2019.gada 2.janvārī apstiprinātais Lietu sadales plāns par tiesneša nozīmēšanu lietas izskatīšanai Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2019.gadā.