Tiesnešu disciplinārkolēģija


Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas izskata lietas par rajonu (pilsētu) tiesu, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem. Tās darbību regulē Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbību finansiāli nodrošina Augstākā tiesa. Tiesnešu disciplinārkolēģija darbojas saskaņā ar tiesnešu disciplinārkolēģijas apstiprinātu nolikumu.

Tiesnešu konference ievēl disciplinārkolēģiju uz 4 gadiem. Disciplinārkolēģijas sastāvā ir vienpadsmit tiesneši: Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs; četri Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki.

Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājs. Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģija no savu locekļu vidus. Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tieslietu ministrs un ģenerālprokurors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarota persona.

Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības:

1) par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību;

3) necienīgu rīcību vai tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpum;

4) administratīvu pārkāpumu;

5) atteikšanos pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

6) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Lietas izskatīšanu Tiesnešu disciplinārkolēģijā var ierosināt gan tieslietu ministrs, gan visu līmeņu tiesu priekšsēdētāji, gan apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki, gan Tiesnešu ētikas komisija. Ja ir pamats ierosināt šādu lietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumu. Tiesnesim, kas tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē un jāsniedz paskaidrojumus. Lēmumu kolēģija pieņem apspriežu istabā. Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu par disciplinārsodu uzlikšanu. Tie ir piezīme, rājiens vai amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam. Tiesnešu disciplinārkolēģija var ierosināt tiesnesi atcelt no amata, kā arī nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu, vai izbeigt disciplinārlietu.

Ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti vai ja notecējuši likumā noteiktie termiņi tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, disciplinārlietu izbeidz. Izņēmuma gadījumā tiesnešu disciplinārkolēģija var aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu. Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods.



Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvs

Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolikums

Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemtie lēmumi