Tiesas un tiesneši savā darbībā ievēro vairākus likumā noteiktus principus. Ir gan vispārīgi principi, kas attiecas uz visām tiesām, gan arī sevišķi principi, kas attiecas no noteiktu kategoriju lietām.

1. Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.

2. Tiesu neatkarības princips. - Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Tiesu neatkarību garantē valsts.

3. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā. - Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.

4. Cieņa pret tiesu. - Par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša un tiesas piesēdētāja goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā.

5. Tiesneša un tiesas piesēdētāja neaizskaramība. - Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības. Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts. Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.

6. Interešu konflikta nepieļaujamība. - Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos tiesnesim vai tiesas piesēdētājam sevi jāatstata. Ja tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai tiesas piesēdētājam. Tiesneša vai tiesas piesēdētāja noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.

7. Patiesība. - Tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību. Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. Tiesa spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā. Pierādīšanas līdzekļus nosaka likums.

8. Likumība. - Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

9. Atklātums. - Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. Izņēmums ir administratīvās tiesas, kas var taisīt spriedumu rakstveida procesā. Tādā gadījumā procesa dalībniekiem laikus paziņo datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

10. Koleģialitāte. - Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski. Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus. Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs.

11. Valsts valodas princips. - Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors. Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.

12. Līdztiesības princips. - Pusēm procesā ir vienādas tiesības. Likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai.

13. Sacīkstes princips. - Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās. Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

14. Nepārtrauktība. - Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku. Tomēr Kriminālprocesa kodeksā šis princips ir izteikts citādi: „Tiesas sēde katrā lietā notiek pēc iespējas nepārtraukti, izņemot laiku, kas paredzēts atpūtai. Tiem pašiem tiesnešiem nav atļauts izskatīt citas lietas, iekams uzsāktās lietas izmeklēšana nav pabeigta, izņemot gadījumus, kad iztiesāšana lietā atlikta vai apturēta. Tiesas sēdes pārtraukumos tiesa var izskatīt lietas par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, lietas par Operatīvās darbības likumā paredzēto operatīvās darbības pasākumu akceptu un administratīvo pārkāpumu lietas. Tiesas sēdes pārtraukumos, kas ilgāki par vienu dienu, kā arī laikā, kad iztiesāšana lietā ir apturēta, tiesa var izskatīt citas krimināllietas.”

15. Tiešums un mutiskums. - Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā. Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.

16. Procesuālā ekonomija. - Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.

Speciālie principi krimināllietās

1. Aizstāvība. - Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.

2. Nevainīguma prezumpcija. - Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam.

Speciālais princips administratīvajās lietās

1. Objektīvās izmeklēšanas princips. - Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus.

Speciālais princips civillietās

1. Dispozitivitātes princips. – Lietas dalībniekiem ir personīgas iniciatīvas tiesības un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem aizstāvēšanas līdzekļiem procesā. Lietas dalībnieki var paši izvēlēties, ar kādiem procesuāliem līdzekļiem aizstāvēt savas intereses, piemēram, vai iesniegt rakstveida, vai tikai mutvārdu paskaidrojumus, uzaicināt vai neuzaicināt lieciniekus. Tiesa nav ieinteresēta nevienas puses lietā.